Ja vien pašam nav sava mazdārziņa, ja radiem vai draugiem nav ražas pārpilnības, viens no veidiem, kā tikt pie kārotā, ir lasīt pašam. Gan mežā, gan arī kāda lauksaimnieka dārzā. Senais princips, ka samaksa par darbu talciniekam ir daļa no salasītā, tirgus apstākļos mazliet transformējies, un daudzviet Latvijā var atrast zemnieku individuālās saimniecības, kur par palīdzību ražas novākšanā talcinieks var nopirkt dārzeņus, ogas vai augļus par zemāku cenu.
Reklāma nav vajadzīga
Daudziem saimniekiem jau ir savs talcinieku loks, kuru viņi nemaz nav gatavi paplašināt. «Jo katrs svešs cilvēks tavā teritorijā tomēr ir īslaicīgs viesis. Atbrauc ar bērniem un suņiem, bet pēc tam posts ir lielāks nekā reālā palīdzība,» tā saka Margarita no Valmieras puses, kura vairs ogu lasītājus savā saimniecībā neuzņem, un skaidro: «Es labāk samaksāju vietējiem bērniem par darbu, bet viņi vismaz rūpīgi lasa ogas. Pilsētnieki grib ņemt tikai lielākās, izbradā dārzus.»
Arī SIA Pūres dārzi zemenes jau nolasītas, un tiek gaidīta normāla ābolu raža. Tie, kas lasīja zemenes, jau aizrunājuši darbu pie ābolu lasīšanas.
«Nelabvēlīgais pavasaris un sausais laiks ir iespaidojis šī gada smiltsērkšķu ražu, un šogad kociņi jāsaudzē,» saka Līvija Paparinska, kura nodarbojas ar smiltsērkšķu audzēšanu un pārstrādi. Talkā tiks ņemti tikai pārbaudīti cilvēki, kuri māk smiltsērkšķus lasīt saudzīgi un pareizi. «Kociņi jāpažēlo. Citu gadu, kad nāca talcinieki, bija arī tādi, kam smagas rokas un varēja mācīt cik grib, bet kociņiem zari tika aplauzti,» teic L. Paparinska.
Taču daudzviet saimnieki ir itin priecīgi sadarboties ar talciniekiem. Informāciju par zemnieku saimniecībām, kur varētu palīdzēt ražas novākšanā, var saņemt arī tūrisma informācijas centros.
Kā informēja Aija Neilande no Tukuma TIC, šādu «talkošanas tūrismu» novadā piedāvā vairākas saimniecības. Jānis Mučelnieks no z/s Sarmas Slampes pagastā apliecina, ka citu gadu strādāt gribētāju bijis vairāk: «Cilvēki kļuvuši kūtri. Vieglāk ir ieiet veikalā un nopirkt». Ķirši, zemenes, upenes Jāņa Mučelnieka dārzā jau nolasīti, un šobrīd vēl palikušas jāņogas. Drīz nāks gatavi smiltsērkšķi. Kad atbrauc, tiek parādīts - kur lasīt, - un pēc darba var pirkt ogas par zemākām cenām nekā tirgū. Upeņu cena šogad Sarmās talciniekiem bija 30 santīmu par kilogramu, bet jāņogas - par 20 santīmiem kilogramā. Rēķini, kā gribi, bet lētāk tas sanāk.
Vecmāmiņas ir visčaklākās
«Mums saime liela un cenšamies paši tikt ar visiem darbiem galā, bet ražas laikā ir prieks, ja kāds atbrauc,» labvēlīgi noskaņota ir Aizalksnas 2 saimniece Viktorija Bergmane. Viņas dārzā palīgiem ir samērā liela brīvība, jo katrs var iet un sameklēt to dārzeni vai augli, vai ogu, kas viņam labāk tīk. Viktorijai Bergmanei upenes vien ir 15 šķirņu, un tad nu kopā ar ogu gribētāju tiek noskaidrots, kādas viņam tīk - saldas, skābākas, saldēšanai vai ievārīšanai domātas. Arī tomāti ir vairāk nekā 20 šķirņu. Katrs var izvēlēties - kādus sev atalgojumā salasīt. «Visi jau rēķina, lai būtu izdevīgi, un, piemēram, paņem nevis ļoti gatavus tomātus, bet arī tādus, kas vēl gatavosies. Kabači ir dažāda izmēra. Tie tagad ir populāri, jo bagāti ar minerālvielām,» dāsna ar padomiem ir saimniece. Cenu politiku saimniece veido pēc novērojumiem netālajos Salaspils un Ogres tirgos. «Nesen Ogrē kabači tirgū pēkšņi nebija nevienam, un cena uzlēca līdz 90 santīmiem. Pie manis varēja dabūt par 30 santīmiem,» skaidro V. Bergmane.
Viktorija Bergmane novērojusi, ka visaktīvākās uz strādāšanu ir jaunās vecmāmiņas - 45-55 gadus vecas sievietes, kurām bērni ir lieli un mazbērni vēl mazi. Viņas saprot, cik vērtīgi ir svaigi un nesaķīmiķoti dārzeņi, augļi un ogas. Gados vecāki talcinieki sūdzas par veselības problēmām - mugura sāp, lai pieliektos, laiks par karstu -, un viņi labprāt brauc uz saimniecību, lai nopirktu dārzeņus lētāk. «Bet pusaudži un jaunieši nav nekādi talcinieki. Ne viņiem strādāt gribas, ne arī ogas ēst,» tāds viedoklis ir V. Bergmanei. Viņas rūpals ir arī zāļu tējas, tās gan lasa un gatavo paši, bet interesentiem piedāvā pirkt.
«Esmu augusi laukos, protu izmantot visu, un nekas neiet zudībā. Cik daudziem cilvēkiem pasaulē nav, ko ēst, bet te daudziem ir slinkums pašiem priekš sevis gādāt,» tāds ir viņas rezumējums.
«Dārzeņu un augļu pietiks visiem,» saka saimniece, bet atgādina, ka augļi gatavojas pakāpeniski, tāpēc iepriekš jāsazinās, lai nav tā, ka atskrien, kad kāds jau nesen bijis un viss uz to brīdi jau nolasīts. «Brauciet riekstot! Lazdas sastādītas, jo tajās dzīvo kukainīši, kuri barojas ar kaitēkļiem, kas ir ogulājos. Būs arī āboli, plūmes, saldie pīlādži, paradīzes ābolīši,» viņa aicina un piebilst, ka «saulainā laikā, ogas lasot, ir divi labumi - solārijs par velti un vitamīni ziemai».
Salasa 100 kilogramu
Andra Anša Špata pētnieciskajā saimniecībā Gundegas XX. gadsimta 90. gadu beigās, saimniecībai paplašinoties, bija vajadzīgi palīgi. «Sākumā brauca radinieki un draugi. Pēc tam talkoja draugu draugi, un tad jau sāka braukt ar autobusiem kori, skolotāju un mediķu kolektīvi, pensionāru pulciņi. Visvairāk gan brauc ģimenes. Esmu ievērojis tādu tendenci, ka vecie jau met mieru, saka, ka mugura sāpot, bet jaunie - tie gan lasa un lasa,» stāsta lauksaimnieks. Brīvdienās sabraucot pat 200-300 ogu lasītāju.
Maksāts tiek kā jau talciniekiem - graudā, no salasītā dižbrūkleņu daudzuma 1/5 var ņemt pats. Taču lielākā daļa ogotāju grib vairāk! Tagad talcinieks visu paša salasīto var pirkt par vienu latu kilogramā. Dienā vidēji salasa 30-50 kilogramu, ir jau tādi, kuriem pietiek ar 5 kilogramiem, bet citi uzstāda rekordus - 100 kilogramu.
Viens lats kilogramā ir viena trešdaļa vai viena ceturtdaļa no dižbrūkleņu tirgus cenas ziemā. «Rēķins ir vienkāršs - salasa 50 kilogramu par 50 latiem, bet vinnējis ir vismaz 100 vai 150 latu, ko būtu maksājis tirgū. Tad nu rēķiniet paši - vai atmaksājas braukt. Tāpēc jau talcinieki ierodas ne tikai no Rīgas, bet brauc arī no Latgales. Gadās, ka uz lauka satiekas sen neredzējušies radi un paziņas,» izklāsta A. A. Špats. Šogad rādās, ka būs laba raža, turklāt agrāk nekā citu gadu - ap 10. septembri agrās šķirnes jau varētu būt gatavas.
Pirms dodaties uz saimniecību, vēlams gan iepriekš pieteikties.