Kā lielu veiksmi Valdis min nonākšanu būvkompānijā _Merks,_ kur strādā patlaban, - te viņam aplauza ragus, bet palīdzēja iegūt vērtīgu pieredzi, kas Valdim salīdzinoši jaunā vecumā nu ļauj pašam pārraudzīt būvlaukumā notiekošo.
Varbūt ietu citu ceļu
Profesiju Valdis pa daļai mantojis no vectēva, kurš arī bija inženieris, tikai mehānisko sistēmu - caurules, ventilācija, ūdeņi u. tml. «Viņš man bija tāds īsts inženieris, kurā ieklausās un kura viedoklis visiem ir svarīgs,» Valdis saka. Autoritāte viņam ir arī onkulis, kurš mēdza teikt, ka labam būvniekam darbs būs vienmēr. Bērnībā Valdis, protams, bija šad tad spēlējies būvlaukumā, vēlāk arī bija palīdzējis celtniecības palīgdarbos («tā jau visi šajā jomā sākuši») un pēc 9. klases iestājās Rīgas Celtniecības koledžā. «Reāli es vēl biju bērns, vispār nesapratu, ko gribu darīt. Tāds vecums, kad vēl gribas būt kosmonautam. Bet sanāca trāpīt īstajā virzienā,» Valdis atceras.
Reizē ar vidējo izglītību viņš koledžā ieguva būvtehniķa kvalifikāciju, pēc tam - 1. līmeņa augstāko profesionālo izglītību būvdarbu vadītāja specialitātē, bet pēcāk iestājās Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kurā ar koledžu noslēgtais sadarbības līgums ļāva ielēkt uzreiz 2.-3. kursā. Studijas vēl nav pabeigtas, taču palicis esot pats mazumiņš, Valdis stāsta un atzīst - ja izglītības ceļš būtu jāizvēlas vēlreiz, viņš tomēr nebūtu sācis ar profesionālo skolu. Iespējams, ja tās nebūtu, Valdis arī nebūtu tur, kur ir patlaban, jo koledža ļāva agri sākt darba gaitas, praktiskās iemaņas arī būtiski atviegloja studijas, taču mīnuss - «eksaktās zinātnes profesionālajā skolā neiemāca tik labi, cik varbūt vajadzētu, ja gribi turpināt iegūt labu izglītību. Bez šīm zināšanām augstskolā nevar iztikt, un man to visu - matemātiku, fiziku, ķīmiju - nācās pašam intensīvi vasarā mācīties».
Gribēja pie spēcīgākajiem
Pirmais darbs Valdim gadījās jau 9. klasē - viņš pāris vasaru aizvietoja maiņas operatorus SIA Latvijas elektroniskais pasts. Kad koledžā bija iegūtas pirmās iemaņas rasēšanā, Valdis nokļuva pie arhitektes Lijas Kukleles, kur šo māku pamatīgi noslīpēja. «Tagad nav nekādu problēmu nolasīt rasējumus, ko citi varbūt nesaprot stundām,» Valdis palielās. L. Kuklele no bosa kļuva arī par draugu, ar kuru Valdim joprojām ir ļoti labas attiecības, bet pēc nostrādāta gada viņš nolēma izmēģināt spēkus uzņēmumā AVT Grupa, kas nodarbojas ne tikai ar projektēšanu, bet arī ar būvniecību. Te Valdis pirmoreiz dabūja pastrādāt būvlaukumā, piedalīties savā karjerā pagaidām pirmās un vienīgās dzīvojamās mājas celtniecībā un sajust «to foršo ražošanas garšu».
Draugi, kas strādāja būvkompānijās ar vārdu, mēdza runāt, ka spēcīga un nopietna firma ir Merks, tāpēc darbs tajā Valdim kļuva par mērķi. Viņš uz Merku nosūtīja savu CV, aizgāja uz pārrunām, taču atbildi ar darba piedāvājumu saņēma tikai tad, kad jau bija sācis strādāt AVT Grupā. Tomēr pēc kāda laika Merkā parādījās vēl viena atbilstoša vakance un Valdis kļuva par būvdarbu vadītāja palīgu. Pēc būvdarbu vadītāja amata AVT Grupā tas gan sākumā šķita pakāpiens uz leju, taču tagad Valdis to sauc par līdz šim lielāko viņam doto iespēju. «Atnācu savā jaunības maksimālismā pie tiem pieredzējušajiem inženieriem un tad vēl nesapratu, kur īsti esmu. Tad man aplauza ragus un es sapratu, cik maz zinu. Sākums bija smags, nebiju pieradis pie tādas darba intensitātes un tā, ka visu laiku jādomā perspektīvā uz priekšu,» Valdis stāsta. Šovasar Siguldā būvēto bērnudārzu uzņēmums nu viņam uzticējis kā pirmo objektu, kur būt darbu saimniekam no A līdz Z.
Klade piezīmēta pilna
Valdim ļoti patīk process, kad tukšā vietā top ēka. Viņš ir jūrmalnieks un katru rītu, dodoties uz objektu Siguldā, brauc garām Spicei, Elephant Hotel, arī šovasar atvērtajai Tallink Hotel - Valdis piedalījies visu šo ēku celšanā un teic, ka var lepoties ar katru. Ik reizes, kādu no tiem ieraugot, viņš gan atceroties arī grūtības. «Viesnīcas vispār ir sarežģītāko būvobjektu topā. Man tādi ir bijuši divi, un es zinu, kā esmu skrējis...» Valdis saka. Tagadējais būvdarbu vadītāja darbs ļauj vairāk laika pavadīt telpās, plānojot un skaidrojot darbos iesaistītajiem veicamos uzdevumus. Ar ko nākas pacīnīties? «Ar celtnieku «nevaru». Daudzi nav kvalificēti, piemēram, mūrēt prot, bet ne pēc tehnoloģijas. Tad jāsēžas un jātiek galā ar problēmu. Klade piezīmēta pilna ar skaidrojumiem,» Valdis rāda. Viņš piebilst, ka jūt - celtniecībā strādājošie kļuvuši savās prasībās pielaidīgāki, bet labākie gan diemžēl aizbraukuši prom. Valdis pats uz ārzemēm netaisās - vienmēr bijis noslogots tepat. Brīžiem bijis grūti pat izrauties atvaļinājumā, lai gan aktīvai atpūtai laiks atrodas. Tiesa, būvniecība ir viņa lielākais hobijs, bet paguruma brīžos atbalsta draudzene un tuvinieki, sapurināties palīdz arī parunāšanās ar tiešo vadītāju.
Valda mērķis ir desmit gadu laikā kļūt par vienu no vadošajiem būvprojektu vadītājiem Latvijā. Tikai jāstrādā un jāmācās no kļūdām. «Nekļūdās tas, kurš neko nedara. Turklāt celtniecībā tās lietas, kur bijis kreņķis, vienmēr kaut kur uzpeldēs. Ir bijis, ka mājās guļu un domāju - kā tikt galā? Taču jāķeras klāt, un galvenais - ja ir problēma, to nedrīkst noklusēt. Vēlāk var būt par vēlu to labot,» Valdis atzīst.