Taču izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) ir mierpilna: «Dažkārt jautājums par situāciju saistībā ar mācību grāmatām un darba burtnīcām, manuprāt, tiek pārlieku sabiezināts». Viņasprāt, nodrošinājums ar mācību grāmatām ir atbilstošs, tādu iespaidu viņa esot guvusi skolās. Tiesa, pavisam pretēju ainu iezīmē ziedot.lv ziedojumu vākšanas akcija pirmklasnieka skolassomai, kur jau 3000 bērnu vecāki aicinājuši ziedot viņu bērnu skolas lietām, lielākā sāpe viņiem ir darba burtnīcu iegāde, stāsta Rūta Dimanta, ziedot.lv vadītāja.
Rekordmaz naudas
Aptuvenā summa, kas vajadzīga pirmklasniekam skolas lietām, esot ap 25 latu, saka R. Dimanta. Tikpat lielu pabalstu Rīgas dome un vēl atsevišķas pašvaldības var atļauties piešķirt maznodrošinātām ģimeņu skolēniem, kuras nespēj iegādāties mācību grāmatas. Kā noskaidroja Diena, vairākas Latvijas skolas šogad cenšas dzīvot uz bibliotēku iepriekš iegādātajiem grāmatu krājumiem, tiesa, vecākiem jāpērk darba burtnīcas. Taču atsevišķu skolu grāmatu saraksti izskatās krīzes neizkropļoti - joprojām vecākiem jāpērk pašas jaunākās skolas grāmatas un darba burtnīcu kaudzes. Grāmatas veikalos maksā vidēji no 1,5 latiem līdz pieciem latiem viena, savukārt darba burtnīcas - no lata līdz trim.
Mācību grāmatu un darba burtnīcu problēma pirms 1.septembra medijos izskan gadu no gada, taču šogad valsts finansējums mācību grāmatām vienam skolēnam gadā ir rekordmazs - 69 santīmi. Lai gan būtu jātērē vismaz septiņi lati, paredz valdības noteikumi. Valsts šo dotāciju novirza pašvaldībām, tās savukārt - skolām, kas bibliotēkām pērk grāmatas. 2008. gadā bija vairāk nekā četri lati. Abas kaimiņvalstis atvēl daudzreiz vairāk naudas: Lietuvā - 14,3 latus, Igaunijā - 12,6 latus vienam bērna gadā, liecina IZM apkopotā informācija.
Uz jautājumu - vai nebiedē tas, ka samazinoties valsts dotācijai, ST vērsīsies skolēnu vecāki, ministres T. Koķes padomniece Agnese Korbe uzsver: pašvaldību uzdevums ir nodrošināt skolām grāmatas, tā no valsts puses šos gadus bija labā griba, ka vispār tika novirzīta kāda dotācija. Tiesa, pašvaldību iespējas atbalstīt trūkumā nonākušos skolēnu vecākus Latvijā ir ļoti atšķirīgas. T. Koķe gan ir pārliecināta: «Daļā skolu skolēniem ir pat divi grāmatu komplekti - viens mājās, otrs - skolā. Turklāt skolām nav jāiegādājas visas jaunizdotās mācību grāmatas, darbā var izmantot jau skolu bibliotēkās esošās». Grāmatu izvēle gan ir skolotāju rokās.
Nabagāki klienti
«Lielākais bēdu stāsts mums ir ar darba burtnīcām, tās izglītības iestādes nepirks,» saka Imants Vasmanis, IZM Valsts izglītības satura centrs un uzsver - tās gan nav obligāta izglītības satura daļa, pašai skolai ir jāizvērtē - vai tās vajadzīgas. Igaunija par saviem skolēniem ir pat ļoti parūpējusies - vecākiem nav jāpērk darba burtnīcas. Taču I. Vasmanis arī saka: «nevar teikt, ka situācija ir katastrofāla, pērn aptaujājām skolu bibliotēkas un atklājās: nodrošinājums bija diezgan labs, sanāca, ka vidēji pamatizglītībā kādi 4-5 % mācību grāmatu jāiegādājas vecākiem, vidusskolā - ap 10 %».
Krīzi klientu makos pamanījušas arī izdevniecības. «Mums kā uzņēmējam problēma ir tā, ka mums pretī nav pirktspējīga klienta. Katru vasaru mēs esam nostādīti zem sitiena. Skolas grāmatas nepaņem, jo tām nav naudas. Ir valsts likums par obligāto pamatizglītību, taču Izglītības un zinātnes ministrija tikai saka - skolas pieder pašvaldībām, lai tās rūpējas,» saka Vija Kilbloka, tirgū lielākās spēlētājas izdevniecības Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja. Viņa saka: nevajag grāmatām vākt ziedojumus, bet gan vērsties ST, jo pamatizglītība valstī ir bezmaksas un tā ir obligāta.
Veikali sadārdzina
Pagājušajā gadā salīdzinoši daudz grāmatu Zvaigznes ABC noliktavās palika neizpirktas. Šīs grāmatas nodotas makulatūrai, daļu izdevniecība cenšas tirgot outlet veikalā.
Izdevniecība arī esot centusies pēc iespējas samazināt grāmatu izmaksas - vairākas vidusskolēniem domātās grāmatas drukājusi melnbaltas, daļa grāmatu ir mīkstajos vāciņos, atsevišķām grāmatām izmantots ne pats kvalitatīvākais papīrs. V. Kilbloka gan saka: «Piemēram, šai bioloģijas grāmatai papīrs nevar būt citādāks - krāsas jāizšķir, un nevar arī būt melnbalts. Ja ir zalktis, baltās ausis ir jāredz un ogai ir jābūt pareizā krāsā, ir virkne prasību». Turklāt izdevniecībai nācies tik ļoti samazināt grāmatu tirāžas, ka, lai arī kādus taupības pasākumus izdevēji neveiktu, grāmatu pašizmaksa vienalga pieaugot. Zvaigzne ABC grāmatnīcās šogad piecenojums mācību grāmatām esot 20 %.
Apmēram 40 % grāmatu tiek iegādātas veikalos, atlikušās - vairumtirdzniecībā. «Šobrīd pieaug procentuālais daudzums, kas tiek pārdots veikalos un būs vēl vairāk, jo vienkārši skolām nav centralizētas naudas, un netiek centralizēti iepirkts,» saka V. Kilbloka. Skolas šogad pēc iespējas vairāk cenšoties iztikt ar jau iepriekš iepirktajām grāmatām.
Izdevniecības Lielvārds pārstāve Anita Vēciņa saka: mācību līdzekļiem nereti veikalos ir ļoti liels sadārdzinājums: «Ja skatīsieties centra grāmatnīcās, tad jāņem vispār sirdszāles. Bija pat gadījums, kad grāmatai bija 100% uzcenojums».