Līdz šim pienākušas ziņas, ka nedēļas laikā kopš protestu sākuma Lībijā sadursmēs starp demonstrāciju dalībniekiem un drošības spēkiem nogalināti aptuveni 300 cilvēku. Tomēr Itālijas ārlietu ministrs Franko Fratīni trešdien paziņoja, ka M. Kadāfi režīms nogalinājis ap tūkstoti sacelšanās dalībnieku. Viņš arī brīdināja Rietumeiropas valstis par iespējamu masveidīgu imigrantu pieplūdumu, jo Lībiju varētu pamest aptuveni 300 tūkstoši cilvēku, vēsta Reuters.
Savukārt Francijas prezidents aicinājis starptautisko sabiedrību norobežoties no Lībijas. «Es dotu priekšroku ekonomisko, tirdzniecības un finanšu attiecību ar Lībiju pārtraukšanai,» paziņoja N. Sarkozī. Viņš arī izteicis nepieciešamību domāt par sankciju ieviešanu pret M. Kadāfi režīmu. Francijas prezidentam oponējusi Katara, kas uzskata, ka nebūtu godīgi izolēt Lībiju, jo daļa augsta ranga Tripoles amatpersonu ir pārgājusi opozīcijas pusē.
Viens no tādiem ir līdzšinējais Lībijas iekšlietu ministrs Abdels Fatahs Juness el Obeidi, kurš otrdienas vakarā paziņoja, ka atkāpjas no amata, un vērsās pie bruņotajiem spēkiem ar aicinājumu atbalstīt jau nedēļu ilgstošo sacelšanos pret M. Kadāfi.
Pašlaik Lībija faktiski ir sadalīta. Tās austrumu daļu un valsts otro lielāko pilsētu Bengāzī kontrolē opozicionāri, kuru rindās ir arī daudzi bruņotos spēkus pametuši karavīri, bet rietumi, kuros atrodas galvaspilsēta Tripole, joprojām ir M. Kadāfi režīma kontrolē. Galvaspilsētā ik pa brīdim notiekot apšaudes.
Ņemot vērā saspringto situāciju, daudzas valstis steigšus no Lībijas izved savus pilsoņus, kuri tur strādāja vai atpūtās.
Komunistiskās Kubas bijušais līderis Fidels Kastro paziņojis, ka ASV nav ieinteresētas, lai Lībijā valdītu miers, tādēļ Vašingtona «tuvāko dienu vai pat stundu laikā» dos pavēli NATO iebrukt šajā valstī, lai piekļūtu tās bagātīgajām naftas rezervēm.