«Viņš vairs nav Ventspils mērs,» piektdien paziņoja E. Sprūdžs, informējot par sagatavoto rīkojumu par A. Lemberga atstādināšanu no amata, kas nu zināms kā Rīkojums nr. 343. Ventspils pilsētas portāls savukārt informēja, ka «Lembergs nav atstādināts no domes priekšsēdētāja amata», un norādīja uz juridiskām atšķirībām starp atstādināšanu no amata un no amata pienākumu pildīšanas. Politikas eksperti prognozē, ka turpmāk situācija izvērtīsies par juridiski smalku diskusiju un tiesāšanos. Arī premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) paudis pārliecību, ka juristi vēl ilgi strīdēsies, vai A. Lembergs ir uzskatāms par pašvaldības vadītāju.
Statuss - «Lembergs»
Otrdien, kad Rīkojumu nr. 343 nodrukāja Latvijas Vēstnesis, Ventspils pašvaldības portālā bija skatāma A. Lemberga kā domes priekšsēdētāja uzruna un atbildes uz jautājumiem video formātā. Arī trešdien neizpalika A. Lemberga publiskās aktivitātes - Latvijas Pašvaldību savienības domes ārkārtas sēdē viņš ziņoja par pašvaldību budžetiem. Lūgts raksturot savu statusu, viņš norādīja, ka ir «Lembergs». Tieši to pašu viņš paziņoja videouzrunā, komentējot E. Sprūdža lēmumu: «Viņi gan nesaprot, ka viņiem vēl viens darbs būtu jāizdara - jāatņem man uzvārds. Teiksim, Aivars Krūmiņš. Tā būtu varbūt pat efektīvāka uzvara pār mani.»
To, ka juridiski rīkojumam, visticamāk, nav lielas jēgas, atzīmē politikas pētniece Iveta Kažoka un piebilst - simboliski tas ir nozīmīgs. Viņasprāt, daudz sāpīgāk A. Lembergam būtu zaudēt domes deputāta amatu, jo viņš daudz var darīt, arī nebūdams priekšsēdētājs. VARAM gan šādu tiesību atstādināt no ievēlēta deputāta pienākumiem nav.
Vadīt pašvaldības domes darbu, koordinēt jautājumu izskatīšanu komitejās, pārstāvēt pašvaldību attiecībās ar valsti, domes vārdā izdot pilnvaras, parakstīt līgumus, vadīt finanšu komiteju, dot rīkojumus administrācijai - tie ir likumā noteiktie pašvaldības priekšsēdētāja pienākumi. Kopš 2007. gada prokuratūra A. Lembergam liegusi tos pildīt. Eksperti gan nešaubās, ka A. Lembergs savas aktivitātes turpinās līdzšinējā gaitā. Līdzās domes priekšsēdētāja amatam viņš pilda pašvaldības deputāta pienākumus, kā arī ir 12 komiteju, komisiju un biedrību loceklis vai vadītājs, liecina šovasar nosūtītā Ventspils domes vēstule VARAM. «Formāli viņam ir tāda pati balss kā jebkuram deputātam. Bet domāju - ar viņa viedokli rēķinās daudz vairāk,» skaidro I. Kažoka. Arī biedrības Sabiedrība par atklātību Delna politikas analītiķe Līga Stafecka piekrīt, ka A. Lembergs saglabā neformālo ietekmi, jo viņš gana ilgi vadījis pašvaldību, lai sabiedrība uzreiz sāktu uz viņu skatīties citādi. «Tā ir viņa taktika būt redzamam un veidot sabiedrības noskaņojumu, ka viņš ir spēcīgs līderis. Jo vairāk redzams, jo ietekmīgāks ir. Šobrīd duelis ar ministru ir izdevīgs, jo viņš var demonstrēt ietekmi,» skaidro L. Stafecka.
Lai gan priekšsēdētāja pienākumus pildīt viņš nevar, tomēr pērn A. Lembergs no Ventspils domes saņēma atalgojumu - kopumā 12 tūkstošus latu. Kā šonedēļ Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijā skaidroja domes juriste, A. Lembergam maksāts nevis par priekšsēdētāja, bet gan deputāta pienākumu pildīšanu.
Neliedz kandidēt
Atšķirībā no piemērotā drošības līdzekļa ministra rīkojums par atstādināšanu, ja tas netiek apstrīdēts tiesā, ļauj domes priekšsēdētāju uzskatīt par atlaistu. Pēc šāda veida atlaišanas priekšsēdētājs nevar tikt atkārtoti ievēlēts par tā paša sasaukuma domes vadītāju, tomēr tas viņam neliedz startēt nākamajās vēlēšanās, atzīst ministrijā. Un tās būs jau nākamgad.
A. Lembergs jau paziņojis, ka vērsīsies tiesā. Biedrības Providus pētnieks Gatis Litvins pieļauj iespēju, ka tiesa varētu novērtēt lietas nozīmīgumu un skatīt to ātrāk, jo parastajā kārtībā administratīvo tiesu noslogotības dēļ līdz galīgajam spriedumam varētu paiet divi trīs gadi. Ekspertu viedokļi atšķiras par to, vai administratīvā tiesa atliks lietas skatīšanu, līdz būs zināms spriedums krimināllietā, kurā apsūdzēts A. Lembergs. G. Litvins pieļauj, ka administratīvā tiesa lietu varētu skatīt ne saistībā ar krimināllietu, bet gan no valsts pārvaldes viedokļa.
A. Lembergs gan nav pirmais no pašvaldības vadītājiem, kuru atstādina ar ministra rīkojumu. Kopš 2002. gada tādi bijuši 15. 2009. gadā priekšsēdētāja pienākumus vienlaikus deviņiem pašvaldību vadītājiem liedza pildīt toreizējais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP).