Latvijas iedzīvotāju pārcelšanās dzīvot un strādāt ārvalstīs ir temats, kas tiek uztverts ne tikai racionāli, bet arī emocionāli. Citādi arī nevar būt, jo gandrīz katram Latvijā dzīvojošajam kāds no radu, paziņu vai draugu loka pēdējos nepilnos desmit gados pārcēlies uz kādu no turīgākām Eiropas valstīm. Biznesa vides pārstāvji intervijās Dienai uzsvēruši, ka lielākais zaudējums, ko Latvijai radījusi ekonomiskā krīze, ir tieši gudru un uzņēmīgu cilvēku aizbraukšana uz ārzemēm.
Tāpēc ar lielām cerībām pirms vairākiem gadiem tika uztverts toreizējā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta ambiciozi pieteiktais Reemigrācijas plāns. Tagad skaidrs, ka šis plāns nav radījis apvērsumu, kas mudinātu ārzemēs strādājošos tautiešus uzteikt darbu un īres līgumu, pirkt lidmašīnas biļeti, sakravāt mantas, steigties uz lidostu un atgriezties dzimtenē. Diena jau rakstīja, ka patlaban nav zināms, precīzi cik cilvēkiem Reemigrācijas plāns palīdzējis atgriezties Latvijā (Ināras Egles raksts 10.03.2016. Dienā).
Sabiedrībā cirkulē vairākas versijas, kāpēc Reemigrācijas plāna mārketinga spožums krietni vien pārspēj rezultātu. Viena no tām - plāns jau pamatos bija pārāk ideālistisks, jo aizbraukušo masveidīgu atgriešanos reāli varētu veicināt tikai algu kāpums gandrīz līdz turīgāko Eiropas valstu līmenim. Otra versija - kādreizējā ekonomikas ministra ieceri - Reemigrācijas plāna realizēšanu - apgrūtinājusi dažādu līmeņu amatpersonu neprasme vienoties un sadarboties kopēju mērķu īstenošanai.
Atļaujoties personisku atkāpi, par daudziem personisko emigrācijas un reemigrācijas tēmu minēšu konkrētus piemērus. Nesen, izmantojot sociālos tīklus, sveicu dzimšanas dienā paziņu, kas nesen pārcēlās uz dzīvi ārzemēs. Stāsts - visai parasts. Krīzes laikā zaudēts labi apmaksāts, interesants darbs, atrasts cits ne tik labi apmaksāts un mazāk interesants darbs, nevēlēšanās samierināties ar pieticīgu eksistenci Latvijā un lēmums veidot karjeru ārzemēs. Tajā pašā nedēļā ar veiksmīgi īstenotu projektu apsveicu citu paziņu, kas savukārt izvēlējās no ārzemēm atgriezties Latvijā. Stāsts - arī parasts. Aizbraukšana strādāt uz ārzemēm ar ļoti konkrētu mērķi - saņemt pietiekami lielu algu, lai varētu iekrāt naudu mākslinieciska projekta īstenošanai Latvijā, veiksmīga naudas pelnīšana un sakrāšana, atgriešanās mājās un arī sekmīga izlolotā projekta realizēšana.
Valstiskā mērogā tieši tāds plāns, kas uzņēmīgiem cilvēkiem ar vērtīgām idejām dotu reālu pamatu ticēt, ka Latvijā iespējams idejas īstenot, patlaban nepieciešams visvairāk.