«Lielākais risks, kas var būt, - cilvēks vispār vairs neies pie ārsta vai nesniegs informāciju, zinot, ka tā var noplūst,» saka Solvita Olsena, Medicīnas tiesību institūta vadītāja. E-veselības sistēmas ieviešana Latvijā sākās pirms 10 gadiem un skars ikkatru iedzīvotāju, taču par to sabiedrībai, iespējams, zināms mazāk nekā par sabiedriskā transporta e-talonu. E-veselības sistēma jau ir tehniski izstrādāta, un rudenī varētu sākt pilotprojektu četrās ārstniecības iestādēs - strādājot jau ar reālu pacientu datiem. Taču tikai tagad, kad projekts ir tuvu finiša taisnei, projekta īstenotāji - Veselības ministrijas iestāde Nacionālais veselības dienests (NVD) - sāk piemērīt sistēmai tiesisko rāmi. Izstrādāts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts, un līdz 17. augustam ilgs tā publiskā apspriešana.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda nauda - aptuveni pieci miljoni latu - e-veselības projekta pirmajai kārtai jāsteidz apgūt līdz 2013. gada beigām. Datu valsts inspekcija (DVI), kas Latvijā uzrauga personas datu aizsardzību, par projektu vēl nav aicināta izteikties. DVI direktore Signe Plūmiņa atgādina - personas medicīnas dati ir īpaši sensitīvi dati. Kad e-veselība ienāks ikdienas dzīvē kā pastāvīga sistēma, vēl nav zināms. Veselības ministres padomniece Dita Gabaliņa saka - vispirms pilotprojektā jāpārliecinās, kā sistēma strādā.
Ko pacients iegūs?
E-veselības sistēmas uzturētājs ir NVD, sistēmu veido četri lieli savstarpēji saistīti bloki. Pirmais ir integrācijas platforma, proti, sistēma, kas nodrošinās sistēmā ziņojumu apmaiņu. Otrs - pacienta elektroniskā veselības karte, kurā mediķi veiks visus medicīniskos ierakstus - diagnozes, izmeklējumu rezultātus, izrakstītos medikamentus. Trešā - pierakstu un nosūtījumu sistēma, kurā pacients varēs elektroniski pierakstīties pie ārsta. Ceturtais bloks ir e-recepte, kuru īstenos kā šajā kārtā pēdējo.
NVD pārstāvji nosauc vairākus ieguvumus no iecerētās sistēmas. Tā kā visi pacienta medicīnas dati nonāks vienotā sistēmā, pacients, autorizējoties portālā, varēs ar tiem iepazīties. Viņam vairs nevajadzēs prasīt dokumentus no slimnīcām papīra formātā. Arī mediķi varēs operatīvāk iegūt informāciju par pacienta veselību. Zinās, kādas zāles pacients lieto, kādi izmeklējumi pēdējā laikā veikti. Valsts ietaupīs, jo izmeklējumi nebūs jāveic dubultā. Sākot e-veselības sistēmu, datus ievadīs no nulles - netiks vākti vēsturiskie dati par pacientiem, izņemot pēdējos slimnīcu izrakstus. Paredzēts, ka e-veselības sistēmā būs gan valsts, gan pašvaldības, gan arī ar laiku privāto iestāžu medicīnas dati par katru pacientu.
Kā Dienai stāsta NVD E-veselības departamenta direktors Mārtiņš Gailītis, e-veselības sistēmā būs paredzēta iespēja, ka pats pacients varēs aizliegt piekļuvi noteiktiem medicīnas datiem, piemēram, par plastiskās ķirurģijas operācijām vai seksuāli transmisīvām slimībām. NVD pārstāve Laura Lapiņa saka - pacients varēs «atķeksēt» kaut vai visus datus, neļaujot tiem piekļūt. «Taču sākotnēji informācija ir pieejama visiem, kamēr pats neesi pateicis, ka negribu, lai šie dati ir pieejami,» saka M. Gailītis. Kā noskaidroja Diena, datu pieejas liegšanas kārtība MK noteikumu projektā nav aprakstīta.
Lai sargātu pacientu datus, paredzēts - ja kāds ārsts būs bez pamata skatījies sveša pacienta datus, viņu varēs sodīt - izslēgt no ārstniecības personu reģistra. Tiesa, nav arī skaidri noteikts, kāda būs uzraudzība. NVD pārstāvji saka - pats pacients svešinieka pēdas - skatījumu - redzēšot sistēmā un varēšot par to ziņot NVD.
Ko zaudēs? Kas atbildēs?
«Tā ir bezatbildība pret Latvijas pacientiem,» tā par sagatavotajiem MK noteikumiem saka S. Olsena. Viņa norāda - pirmā lielā problēma jau ir tā, ka nekur nav skaidri definēti e-veselības sistēmas mērķi un nav parādīti sasniedzamie rādītāji. S. Olsena arī norāda - lai nodrošinātu tiesiski pamatotu e-veselības sistēmas darbību, vajadzēja izstrādāt likumu un Saeimai bija jābūt lēmējai, nevis valdībai. MK nav tiesīgs regulēt cilvēktiesības, norāda S. Olsena.
«Noteikumi pēc būtības nekādā veidā nenodrošina cilvēku privātās dzīves aizsardzību,» norāda S. Olsena. Kādai daļai no procesa ir kādas normas paredzētas, taču nav arī skaidri izstrādāts process - «mēs tikai tiekam līdz šo īpaši sensitīvo datu piekļuvei, un arī tas ir viss». Kā Dienai skaidroja NVD, piekļuve paredzēta ārstniecības personām dažādos līmeņos - ārstiem būs pieeja visiem datiem, māsām - ierobežotam datu apjomam.
S. Olsena arī atgādina - Pacientu tiesību likumā noteikts, ka informācija, kas attiecas uz identificētu pacientu, ir aizsargājama. Normatīvie akti jau nosaka veselības aprūpes datu apstrādes aizliegumu kā tādu un pēc tam nosaka izņēmumus, proti, ka drīkst apstrādāt tikai ar personas informētu piekrišanu. Par to nekas nav teikts MK noteikumu projektā.
S. Olsena gan norāda - tas ir nepareizs uzstādījums, ka ārstam jāzina pilnīgi visa informācija par savu pacientu. «Ārstam ir jāzina tikai tik daudz, cik nepieciešams, lai šo pacientu ārstētu,» saka S. Olsena un piebilst - ja ārsts zinās visu, ir iespēja, ka viņš informācijā noslīks, turklāt, pacientu ārstējot, ir jāņem vērā esošais stāvoklis.
Arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība publiski izteikusies pret iecerēto e-veselības projekta modeli, norādot, ka pilnīgi visu pacienta medicīnisko datu pieejamība e-veselības informācijas sistēmā tiešsaistes režīmā globālajā tīmeklī rada nopietnu apdraudējumu šo datu aizsardzībai.
Kādi ir risinājumi?
«Tā ir Pandoras lāde, kuru šobrīd nevajadzētu vērt vaļā,» par iecerēto sistēmu saka Valdis Keris, arodbiedrības vadītājs. Par krietni labāku risinājumu viņš uzskata turpināt attīstīt ārstniecības iestādēs lokālās elektroniskās datubāzes. Ja citai ārstniecības iestādei būs nepieciešami dati par kādu pacientu, tā varēs vērsties ar individuālu pieprasījumu. D. Gabaliņa gan norāda, ka lokālas datubāzes nozīmētu ļoti lielas izmaksas ārstniecības iestādēm.
S. Olsena pauž, ka ārvalstīs e-veselības sistēmas tehniskie risinājumi ir ļoti dažādi. Piemēram, ir valstis, kurās ar personas brīvprātīgu piekrišanu visi svarīgie medicīnas dati ir ietverti elektroniskajā veselības datu kartē, ko pacients pats ņem līdzi uz ārstniecības iestādi. Cits risinājums ir tā sauktais neatliekamo datu apjoms - nevis visi, bet paši būtiskākie personas veselības pamatdati, kas ir iekļauti e-veselības sistēmā. Citās valstīs ir vienota informācijas sistēma, taču esot jādomā, kā nodrošināt pacienta tiesības un datu aizsardzību.