Ja tie ir ekonomiska satura dokumenti, vai nebūtu saprātīgāk, ja ceļu deviņus simtus kilometru uz austrumiem mērotu premjerministrs Valdis Dombrovskis? Gluži tā to nesen darīja Lietuvas valdības vadītājs. Bet, kas attiecas uz tiem jautājumiem, kurus eksčekists, Krievijas prezidenta administrācijas vadītājs Sergejs Nariškins nodēvējis par delikātiem jautājumiem, no V. Zatlera administrācijas gribētos sagaidīt skaidrojumus, kas ar to bijis domāts.
Lai beidzot varētu sagaidīt izmaiņas savstarpējos kontaktos, Latvijas augstākajām amatpersonām bez lieka kautrīguma tieši jānosauc visi vēsturiski kutelīgie jautājumi. Bez to atrisināšanas nav domājama normālu attiecību veidošana.
Der atskatīties uz Poliju, kas cenšas izveidot jaunas attiecības ar Kremli, bet tas noticis laikā, kad lielākā daļa dokumentu par poļu apšaušanu jeb Katiņas lietām tikusi atdota poļiem.
Arī Latvijai ir ko pieprasīt - vispirms tās ir visu padomju okupācijas laikā cietušo mūsu valsts pilsoņu lietas.
Būtu pievēršama uzmanība tam, ka Krievijas vēstures grāmatās sarkanās armijas tanku klātbūtnē notikusī pievienošana PSRS tur tiek nosaukta par Baltijas valstu brīvprātīgu iestāšanos brālīgo tautu saimē. Jāšaubās, vai Vladimira Putina laikā veiktā Krievijas vēsturei veltīto grāmatu pārrakstīšana, kurās Baltijas valstu pirmskara neatkarīgas pastāvēšanas fakts gandrīz vai tiek slēpts, var labvēlīgi iespaidot mūsu attiecības.
Diezin vai būs pietiekami ar Vladimira Žirinovska viesošanos Latvijā, ar odiozā politiķa deklarācijām par Krievijā valdošo labvēlību pret Latviju, lai priekā berzētu rokas par jaunu ēru attiecībās ar Maskavu. Krievijas Valsts Domes histēriskais vērtējums Kononova lietā un šīs valsts vēstniecības atbalsts sarkanajam diversantam un civiliedzīvotāju slepkavam visu noliek pa vietām.
Atjaunotā Latvija, kuras iepriekšējie prezidenti Guntis Ulmanis un Vaira Vīķe-Freiberga pabija Maskavā, tā arī nav sagaidījusi atbildes vizīti Rīgā. To nav panākuši pat lietuvieši, kuru attiecības kopš neatkarības atjaunošanas, kā iepriekš šķita, būtiski nogludinās pilsonības likuma nulles variants. Izskaidrojums Krievijas prezidentu neatbraukšanai ir acīmredzams - ar vizīti Baltijas valstīs tiktu atzīta to neatkarība. Viss liecina, ka Maskavā tā nav acīmredzama un neapstrīdama patiesība. Ja tas ir tā, tad nepieciešamība pēc V. Zatlera vizītes Krievijā arī šķiet visai diskutabla.