Ja krāsns saglabāta, tad jāseko tās stāvoklim - vismaz reizi gadā jāpieaicina sertificēts skursteņslaucītājs, kurš novērtē krāsns un dūmvadu stāvokli, saka Māris Bambis, skursteņslaucītājs un Latvijas Amatniecības kameras amata meistars. «Zaglis nozog, ko viņam vajag, uguns paņem visu!» Māju apsaimniekotāji, kuri ierīkojuši savos namos centralizēto apkuri, par dzīvokļos esošajām sildierīcēm nav atbildīgi.
«Vislielākā kļūda, ko pieļauj dzīvokļu iemītnieki, ir, ka paši pēc savas saprašanas pārbūvē kamīnus uz krāsns bāzes,» stāsta M. Bambis. «Ja ir krāsns, tā jāsaglabā, pieaicinot podnieku, lai salabo, bet, ja grib krāsni pārbūvēt par kamīnu, ko iekurināt uz Ziemsvētkiem, - tā rīkoties nedrīkst! Kamīns jāmūrē no jauna!»
Ugunsdrošības normatīvi nosaka - mainot apkures ierīces uz cita tipa apkures iekārtu, jāizsauc sertificēts skursteņslaucītājs, kurš novērtē dūmkanālu tehnisko stāvokli. Normatīvs nosaka, ka pie viena kanāla drīkst atrasties tikai viena apkures ierīce. Ja likvidē veco, pie jaunā pieslēguma nepieciešams apsekošanas akts. Dzīvokļus remontē, modernizē, pārliek plastikāta logus, blīves, durvis, un katrā dzīvoklī veidojas atšķirīgs gaisa spiediens. Tādējādi, ja pie viena kanāla vairākos stāvos tiek saslēgtas dažādas apkures ierīces, atšķirīgo gaisa spiedienu starpības rezultātā dūmi no viena dzīvokļa tiek dzīti uz citiem, nevis izvadīti pa dūmkanālu.
Reizi gadā noteikti jāiztīra dūmkanāli. Sadegšanas procesā rodas izmeši, sodrēji. Virzoties pa dūmkanāliem, sodrēji kopā ar kurināmā mitrumu rada darvai līdzīgu produktu, kas nosēžas uz dūmvada sienām. Ja vecajās mājās vēl ir porainie dūmvada ķieģeļi, tie pieķep. Mūsdienās skursteņslaucītāji iesaka veikt skursteņa oderējumu, vecajā ķieģeļu skurstenī ievietojot metāla čaulas vai keramikas caurules, lai dūmgāzes virzās pa moderno čaulu. Vecais skurstenis paliek vairāk kā dekoratīvs elements. Lai cik modernas ierīces būtu ierīkotas, tik un tā jebkuriem sodrējiem nepieciešama tīrīšana.
«Lai nerastos tik daudz mitruma kondensāta, vislabāk kurināt sausu malku. Pats esmu piedzīvojis gluži vai briesmīgu situāciju - izkurinot pirti, kad nopērku degvielas uzpildes stacijā sausu malku, uzmetu to uz degošām oglēm, man noslāpst uguns no mitras malkas.» Izplatītākais kurināmais ir bērzs. Mājsaimnieki dažreiz bažījas, ka no bērza tāss rodas sodrēji, bet meistars mierina - ja bērza malka ir izžāvēta, ja tā tiek kurināta ar pietiekamu gaisa padevi, bērza malkai ir liela siltumatdeve.
Sodrējus un darvas kārtu iespējams «noslaucīt», tradicionāli dedzinot apses malku vai uzmetot sadedzināt izžāvētas kartupeļu mizas (ciete padara mitrumu sausu), vai iedarbojoties ķīmiski ar kādu no «dūmvadu tīrītājiem». Degšanas procesā saķepušo masu ķīmiskie preparāti veido par putekļveidīgu sausnu, kas desmit dienu laikā sabirzt putekļos, bet tik un tā tie skursteņslaucītājam ir jāiztīra.