«Aiziešana [no ES] nebūtu mūsu valsts labākajās interesēs. Tomēr fakts ir tāds, ka briti nav priecīgi par to, ko viņi saņem [no ES], arī es ne,» raksta D. Kamerons. «Es, un ticu, ka arī lielākais vairākums Lielbritānijas iedzīvotāju, vēlos veikt izmaiņas mūsu attiecībās ar ES.» Viņš uzskata, ka ES birokrātija ir pārāk liels slogs Lielbritānijas likumdošanai: «Manuprāt, ES likumdošanas blāķi, kas atrunā sociālos jautājumus, darbalaiku un iekšlietas, ir jāatmet kā nederīgi.»
D. Kamerons un viņa pārstāvētā Konservatīvā partija ir pret plašāku ES integrāciju, lai pārvarētu eirozonas parādu krīzi. Lielbritānijas valdība šopavasar atteicās atbalstīt ES fiskālās disciplīnas paktu, kas dotu Briselei lielākas tiesības pār dalībvalstu budžeta veidošanu.
Pēdējās aptaujas liecina, ka aptuveni puse britu vēlas Londonas izstāšanos no ES. Tomēr premjers savā rakstā pauž, ka Lielbritānijai labākais variants būtu nevis izstāšanās no ES, kas nozīmētu pamest arī vienoto Eiropas tirgu, bet mainīt abu pušu attiecību noteikumus. «Ir jāapdomā, kā mēs varam virzīt savas intereses, aizsargāt vienoto tirgu un palikt ārpus federālās Eiropas. Izvērtēsim, kuras daļas no mūsu vienošanās ar Eiropu mēs vēlamies saglabāt un no kurām atsakāmies,» piedāvā D. Kamerons.
Publikācijā viņš nemin laiku, kad iespējamais referendums varētu notikt. Daļa Konservatīvās partijas locekļu uzskata, ka referendums būtu jāsarīko pēc iespējas ātrāk. Savukārt lielākais opozīcijas spēks Leiboristu partija uzskata, ka tautas nobalsošanai jānotiek reizē ar vispārējām vēlēšanām 2015. gadā.