«Jūrmalas pilsētas dome gadiem nespēj noorganizēt kolektīvu pieslēgšanos centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Kāpēc Mellužos tik ilgi nācās cīnīties ar antisanitārajiem apstākļiem, kamēr citās pilsētās kanalizācijas sistēmas sen izbūvētas? Papildus apzinoties, ka Jūrmala ir Latvijas kūrortpilsēta, šāda domes nolaidība ir neizprotama,» norāda jūrmalniece Anita.
Smārda mākonis
Aptaujājot citus Mellužu iedzīvotājus, Diena pārliecinājās, ka katrs kanalizācijas novadīšanas problēmu risina pa savam. «Esam ierīkojuši izsmeļamo nosēdaku, kas ik pa laikam jāizsūknē. Tai izbūvēta speciāla pamatne, lai liekais mitrums neiesūktos gruntī. Taču daudzi kaimiņi taupa, lai nenāktos tik bieži saukt speciālo transportu, un daļai kanalizācijas ļauj iesūkties zemē. Savukārt tā ar gruntsūdeņiem ietek jūrā,» novērojusi Zane. Mellužos dzīvojošie pieļauj iespējamību, ka daudzu namu kanalizācija nonāk ne vien gruntsūdeņos, bet tiek ieplūdināta arī grāvjos. Kā novēroja Diena, no vairākām ēkām līdz ceļmalu grāvjiem izbūvētas caurules, pa kurām plūst piesārņots ūdens, kas pretī Kanālu ielai ietek Rīgas jūras līcī. Turpat SIA Jūrmalas ūdens uzstādīta zīme vēsta, ka tas esot nepiesārņots lietus ūdens un gruntsūdens, taču mellužnieki norāda, ka tas ir privātmāju ateju saturs un cita veida kanalizācija. «Mums nav izejas. Lai mazāk piesārņotu vidi, būtu jāizmanto sausā tualete, mājās nedrīkstētu būt vanna, izlietne un veļasmašīna. Pretējā gadījumā nieka tualetes bedre pārplūstu pāris dienās. Taču zināms, ka cilvēki tā dzīvot nespēj, tāpēc vairāk vai mazāk gruntsūdeņos nonāk tualetes slapjā daļa un mazgājamie līdzekļi, pēc tam grāvjos, tad uz jūru. Pavasaros pastaigājoties no Asariem līdz Dubultiem pārņem tualetes smārda mākonis,» stāsta Anita.
Bez baltām drēbēm
Jūrmalas pilsētas domē skaidro, ka visas ar kanalizāciju un meliorāciju saistītās lietas ir pašvaldības kapitālsabiedrības SIA Jūrmalas ūdens pārziņā. Taču tur izvairās komentēt Mellužu iedzīvotāju teikto, norādot vienīgi to, ka privātmāju īpašnieki nedrīkst piesārņot vidi un nopludināt sadzīves kanalizāciju grāvju sistēmā. Uzņēmuma projektu vadītāja Anda Zaķe piebilst, ka nevienā Zilā karoga peldvietā nav lietusūdens kanalizācijas izvadu uz jūru.
Mellužu iedzīvotāji atklāj, ka viņiem nav pieslēguma ne vien pilsētas kanalizācijas sistēmai, bet arī ūdensvadam. «Katrai mājai ir savs dziļurbums, bet ūdens kvalitāte ir briesmīga - dzelžains, ļoti dzeltens. Tā kā dārgos filtrus atļauties nevaram, nākas iztikt bez gaiša apģērba un gultasveļas, kas mazgājot nokrāsotos. Mašīnas bagāžnieks vienmēr ir pilns ar tukšām pudelēm, ko uzpildām pilsētā īpaši izveidotajos sūkņos. Tas gan rada lielas neērtības, jo pie tiem bieži veidojas rindas,» saka Zane un atzīst, ka ar dziļurbuma ūdeni pat augļus neriskē mazgāt: «Daži kanalizāciju novada zemē, bet vēlāk pašiem un kaimiņiem no turienes nākas ņem ūdeni.» To, ka daudzviet Jūrmalā nav ūdens un kanalizācijas tīklu, A. Zaķe skaidro ar pilsētas vēsturisko attīstību, kas notikusi ciemu apvienošanās rezultātā.
Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas reģionālās vides (LRV) pārvaldes Resursu kontroles daļas vecākais inspektors Pēteris Pildiņš norāda, ka sūdzības par vides piesārņošanu Mellužos un citur Jūrmalā neesot saņemtas, tāpēc arī tur nekādas pārbaudes par iespējamo jūras piesārņojumu nav tikušas veiktas. «Grāvji, kas ietek jūrā, ir SIA Jūrmalas ūdens apsaimniekošanā, kam arī jāveic ūdens kvalitātes analīzes. Zinu, ka ir privātmājas, kam uzstādītas savas attīrīšanas iekārtas un izveidoti legāli izvadi grāvjos. Pārējos namos jābūt vai nu krājrezervuāriem ar izvešanu, vai nosēdakām,» skaidro P. Pildiņš.
Piever acis
VVD LRV Piesārņojuma kontroles daļas vadītāja vietnieks Jānis Lapsiņš bilst, ka gadījumi, kad kanalizācija tiek novadīta meliorācijas grāvjos, mūsu valstī neesot retums, bet šāda rīcība traktējama kā vides piesārņošana, par ko paredzēts administratīvais sods no 70 līdz 700 eiro.
Mellužu iedzīvotāji atklāj, ka neviens dienests viņu sētā nav viesojies un pārbaudījis, kur nonāk kanalizācija, kas liecinot par to, ka pastāvošo problēmu gan Jūrmalas dome, gan VVD izliekas neredzam. Jāpiebilst, ka līdzīga situācija ir arī citos rajonos, jo patlaban tikai 75% jūrmalnieku ir piekļuve centralizētajai ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmai.
Nesen SIA Jūrmalas ūdens piesaistījusi Eiropas Savienības līdzfinansējumu, pateicoties kuram vairākos pilsētas rajonos tiks paplašinātas komunikācijas - Kauguros, Slokā, Mellužos, Vaivaros un Asaros kopumā plānots izbūvēt 58 kilometru ūdensvada un 38 kilometru pašteces kanalizācijas, bet Mellužu-Valteru rajons tiks arī pie divām notekūdeņu sūkņu stacijām. Kopumā projektam atvēlēti 18 miljoni latu, un darbus plānos pabeigt līdz nākamā gada beigām. Katras mājas īpašniekam pie jaunizbūvētajiem tīkliem gan būs jāpieslēdzas par personīgajiem līdzekļiem.