politologs
Cilvēka reputācijai Latvijas politikā nav ļoti lielas nozīmes. Atceros 1995. gadu, kad no demokrātiskās partijas Saimnieks saraksta konkrēts vēlētāju slānis aktīvi svītroja ārā Elitas Veidemanes vārdu, tā atriebjoties par viņas darbību laikraksta Atmoda redaktores amatā un īsti neizprotot, ka ar šo nobalso par partijas sarakstu kopumā. Ir publiski zināmi kompromitējoši fakti par A. Lembergu, turklāt to kļūst arvien vairāk, taču tas netraucē viņam būt nemainīgi populāram jau gadiem ilgi. Es pieļauju, ka spēcīgs līderis ar sliktu reputāciju Latvijas vēlētājam šķiet pievilcīgāks nekā vājš līderis ar labu reputāciju.
Vai PCTVL vēlētājam būs svarīgi, kā dzērumā izklaidējies un kā policijas redzeslokā nonācis deputātu kandidāts Gints Lazdiņš? Domāju, ka nē, viņiem ir citas prioritātes. Andris Runcis, LU Politikas zinātnes nodaļas asociētais profesors
Apvienības Vienotība reitingi nepieaug, tie mīņājas uz vietas. Tam ir savs iemesls. Vienotībai, gluži tāpat kā savulaik Jaunajam laikam, ir raksturīgi vēlamo uzdot par esošo un labos darbus pierakstīt sev. Latvijā trim ceturtdaļām iedzīvotāju ir zemi ienākumi. V. Dombrovska valdība nodokļus turīgajiem - progresīvo ienākuma nodokli un nodokli par nekustamo īpašumu - nav kustinājusi. Turpretim pievienotās vērtības nodokļa celšana un neapliekamā minimuma nepalielināšana skar pirmām kārtām tieši trūcīgākos iedzīvotājus. Protams, ir iespējams, ka pēc Vienotības ievēlēšanas situācija uzlabosies, taču tagad, vērojot premjera darbu, redzam, ka viss notiek tā lēnīgi. Var redzēt, ka Ministru prezidents cenšas, taču milzu pārmaiņu nav.