Dienas aptaujātie jomas pārzinātāji pieļauj - E. Zivtiņš vienkārši pārāk ilgi bijis vai vienīgā «seja», kas sabiedrībai asociējusies ar pagalam neveiksmīgo fotoradaru epopeju, tādēļ tiek uztverts par teju galveno visu problēmu vaininieku, kaut patiesībā viņa vainas nedienās bijis gauži maz.
Diezgan liela mīkla
E. Zivtiņš policijā strādā jau vairāk nekā 20 gadu. 2004. gadā iecelts par Ceļu policijas (CP) priekšnieku, bet 2009. gadā kļuvis par Prevencijas pārvaldes priekšnieku. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Kārlis Seržants, kurš iepriekš ilgu laiku darbojies žurnālistikā, Dienai E. Zivtiņa nokļūšanu CP priekšnieka amatā raksturo kā «diezgan lielu mīklu»: «Pirms tam viņš bijis nevienam nezināms policijas kapteinis, uzradās pēkšņi. Sākumā bija diezgan cerīgs un arī tagad jau nav tas sliktākais policists, bet tā pirmā jaunības centība diezgan līdzeni pārgāja rutīnā. Protams, viņa laikā satiksmē bojāgājušo skaits ir stipri krities, bet, vai tas ir tieši viņa nopelns, vai rezultāts milzīgajai naudai, kas tika grūsta iekšā sociālajās kampaņās, vai arī vienkārši tam, ka uz ceļiem auto ir palicis mazāk, grūti teikt.»
E. Zivtiņš ilgu laiku izcēlās arī ar to, ka bija viens no retajiem policistiem, kuram žurnālists var piezvanīt «pa tiešo» un saņemt oficiālu komentāru, kas kombinācijā ar spēju izteikumus formulēt asprātīgā formā bija viņu padarījis par iecienītu «runājošo galvu». Tādēļ, ieilgstot fotoradaru epopejai, sabiedrība radaru ieviešanas problēmas sāka asociēt tieši ar viņu. «Visas tās lietas jau tika kārtotas stipri augstākā līmenī, domāju, ka Zivtiņam lielas teikšanas te nebija. Cita lieta, ka viņš ir šovmenis, tādēļ liela daļa sabiedrības viņu asociē ar CP priekšnieka amatu, kaut tas viņš jau sen vairs nav,» skaidro K. Seržants.
1500 dzīvību glābējs
Arī tās pašas Saeimas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (Vienotība), kurš bija viena no pirmajām augsta ranga amatpersonām, kas aicināja līgumu ar radaru ieviesējiem lauzt, uzsver - jautājumā par fotoradariem E. Zivtiņš vienmēr dedzīgi aizstāvējis pašu radaru ideju, nevis veidu, kā tos ievieš. Caurlūkojot Dienas arhīvu, tiešām atklājas, ka jau tad, kad policija vēl tikai slēdza līgumu par radaru ieviešanu, E. Zivtiņš žurnālistiem atklāti atzina - radarus vajag tagad un brīvas naudas to pirkšanai vienkārši nav, bet ilgtermiņā valstij būtu bijis izdevīgāk fotoradarus nopirkt, nevis maksāt Vitronic 35% no iekasētajām soda naudām.
Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš spekulācijas par un ap fotoradariem komentēt gan atsakās, bet E. Zivtiņu tikai slavē. «Es varu pateikt, ka viņš ir sava darba fanātiķis, un viņa laikā mums ar policiju ir lieliska sadarbība. Visus likumdošanas priekšlikumus savā starpā izdiskutējam un iesniedzam kopā, nevis skrienam viens otram pa priekšu. Tas arī parādās reālos skaitļos - pēdējos desmit gados bojāgājušo skaits uz ceļiem ir samazinājies par 70%, kas ir Eiropas rekords. Reālos skaitļos ir izglābtas 1500 cilvēku dzīvības,» viņš uzsver.
To, ka ar E. Zivtiņu esot viegli sadarboties, uzsver arī A. Latkovskis: «Viņš vienmēr ir bijis atsaucīgs, uz aicinājumiem ierasties komisijas sēdēs atsaucās, no atbildēm neizvairījās, bija diezgan tiešs. Un vismaz līdz šim nospraustie mērķi ceļu satiksmes jomā vienmēr tika izpildīti. Kā būs šogad - redzēsim.» Viņš gan uzreiz arī aizrāda - kopumā Iekšlietu ministrijas un VP rīcība radaru lietā varētu būt bijusi izlēmīgāka, bez skaļajiem paziņojumiem par līguma laušanu, kas skaidrojot pārtop kārtējā termiņa pagarinājumā.
Politiķis arī piebilst: «Kad jau bija redzams, ka kaut kas iet greizi, E. Zivtiņš kaut kā uzmanīgi pazuda no skatuves.» Arī gatavojot šo rakstu, Dienai ar E. Zivtiņu sazināties neizdevās. «Zivtiņa kungs šobrīd nevar piekrist intervijai, jo viņš kopš vakardienas ir uz slimības lapas - spiests ārstēt iegūtu traumu,» informēja VP pārstāve Sigita Pildava.
Melnais caurums
Auto žurnālists Pauls Timrots piebalso E. Zivtiņa aizstāvjiem: «Es nedomāju, ka viņš ir vainīgs radaru problēmās, vienkārši cilvēkiem ir vajadzīgi mīti un simboli, uz kuriem novelt problēmu. Es domāju, ka viņa darbs ir daudz grūtāks nekā jebkuram politiķim, jo viņam ir jāspēj būt visiem pa vidu, atstāt labu iespaidu par policiju un tajā pašā laikā saglabāt pašcieņu. Tas ir ļoti sarežģīti, un izgāzties un izlidot ir ļoti viegli,» piebilst žurnālists, kurš atzīst, ka E. Zivtiņu pazīst personīgi jau kopš bērnības, jo abi mācījušies vienā skolā.
«Man ir radies iespaids, ka radari ir kā melnais caurums, kas ar milzīgu enerģiju pievelk uzmanību, bet nekas nav redzams. Mēs jau pirms gadiem septiņiem kopā braucām uz Lietuvu skatīties, kā viņi ievieš radarus, un man vēl ir saglabāti veci sižeti, kuros E. Zivtiņš spīdošām acīm runā, ka to vajag izdarīt arī mums. Bet, kā jāsāk dalīt pīrādziņu, tā iznāk citi tēli priekšplānā un sāk komunicēt pa savam vai arī radīt savus melnos caurumus,» viņš teica. Jāatzīst, ka VP privātais partneris radaru ieviešanā Vitronic Baltica līdz šim komunikācijā ar sabiedrību tiešām bijis gana kūtrs. Firmas vadība plašas intervijas medijiem sniegt konsekventi atsakās vēl tagad, bet preses sekretāre uzņēmumam parādījās tikai šā gada marta vidū, kad radaru ieviešanas sākotnējie termiņi bija nokavēti jau labi sen un kritikas cunami gāzās pilnā sparā.
Šajā laikā notika arī viens no pēdējiem skaļākajiem Prevencijas pārvaldes priekšnieka iznācieniem publiskajā telpā. Viņš intervijā Lietišķajai Dienai sūdzējās, ka radaru ieviesēja Vitronic Baltica darbinieki «nepakļaujas nekādai disciplīnai» un viņam «kā policistam attiecībā uz viņiem nav nekādu ietekmēšanas līdzekļu». Vitronic uz šo kritiku neatbildēja, bet E. Zivtiņš savus izteikumus pēc tam Dienai jau skaidroja ar policijas sabiedrisko attiecību speciālistu starpniecību.