Pilnīgi katrā profesionālā beisbola spēlē pienāk brīdis, kad visi apmeklētāji slejas uz pakaļkājām un, kā nu katrs prot, dzied dziesmiņu: «Aizved mani, lūdzu, uz beisbola spēli, aizved mani tur, kur ir sapulcējies bars. Nopērc man riekstiņus un _Cracker Jack_, man vienalga, ja spēle nekad nebeigsies.» Ticiet, angļu valodā dziesmas teksts izklausās labāk.
Tradicionālais ēdiens beisbola stadionos ilgu laiku bija visai vienmuļš - hotdogs (tātad desiņa bulciņā) un padzēriens, kas garantēja, ka jēdziens «amerikāņu alus» visā pasaulē kļūs par izsmieklu. Maisiņos varēja nopirkt sālītus un grauzdētus zemesriekstus, Cracker Jack ir popkorns un zemesrieksti karamelē. Taču pagājušā gadsimta 80. un 90. gados beisbola komandu īpašnieki konstatēja, ka tam tā nav jābūt. Cilvēki nevēlas atteikties no laba ēdiena tikai tāpēc, ka viņi atrodas nevis restorānā, bet beisbola stadionā.
Mūsdienās beisbola stadionos var dabūt ne vien krietni labākas kvalitātes alu, bet arī visvisādus degustējamus ēdienus. Piemēram, stadionā, kurā spēlē Hjūstonas Astros komanda, faniem tiek piedāvāts milzīgs krāsnī cepts kartupelis, kurš ir pildīts ar sakapātu cūkgaļu, BBQ mērci, sīpoliem un pipariem. Savukārt Sietlā, kur komanda saucas Mariners, spēles apmeklētāji var mieloties ar ceptu lasi un kāpostu salātiem bulciņā. Kluba īpašnieki sola, ka lasis vienmēr ir nozvejots atbilstoši vides aizsardzības standartiem. Turklāt (beisbola faniem to var būt grūti iedomāties) Sietlas beisbola stadionā tirgo arī suši.
Milvoki, kur dzīvo ļoti daudz vācu izcelsmes ļaužu, beisbola stadionā var nopirkt kārtīgu Bratwurst tipa desu, nevis kaut kādu tur hotdogu. Desai tiek uzlieta «slepena mērce». Spēles pārtraukumā uz laukuma iziet pieci cilvēki, kuri ir tērpti desu kostīmos - Bratwurst, Kielbasa, hotdogs u. tml. Notiek sacīkstes, kura «desa» distanci noskries visātrāk. Kurš gan teicis, ka amerikāņi neprot izklaidēties? Fotogrāfija, kurā redzamas «desu sacīkstes», atrodama: http://en.wikipedia.org/wiki/File:Sausage_race_finish_line.jpg.
Mūsdienās beisbola spēles apmeklējums absolūti nav lēts prieks, puslīdz normāla vieta skatītāju tribīnēs maksā vismaz 40 dolāru (Ls 20,50). Iepriekšminētā laša maizīte maksā 7,75 dolārus. Puslitrs alus - apmēram tikpat daudz, lielākoties tāpēc, ka alkoholiskie dzērieni štatos mēdz būt apkrauti ar ļoti lieliem nodokļiem. Man pašam manas mīļās Čikāgas Cubs komandas stadionā eleganta ēšana nav vajadzīga, ēdu desu, dzeru alu, graužu zemesriekstus (zem kājām veidojas kraukšķīgs zemesriekstu čaumalu paklājs)… un jūtos labi. Gardēdim nav par visu varu jābūt Mišelina sistēmas atzītā restorānā.