Tas līdz pat otrdienai nebija izdevies arī glābšanas dienestiem, kuri pat daļēji nojauca Bušu ģimenes māju, lai atsegtu diametrā deviņus metrus plato un aptuveni 18 metrus dziļo caurumu. Visticamāk, Dž. Buša radiniekiem būs jāsamierinās, ka viņa mirstīgās atliekas paliks pazemē.
Traģēdiju, ko plaši atspoguļo ASV un pasaules mediji, izraisīja ģeoloģisks fenomens - karsta process, kura laikā pazemē veidojas iedobes, kas var iebrukt un izveidot kritenes.
Saēd šķīstošos iežus
ASV dienvidos esošajā Floridas štatā ik gadu tiek atklāti tūkstošiem karsta kriteņu, tomēr vairumā gadījumu to lielums un dziļums ir tikai daži metri un tās neizraisa cilvēku nāvi. Tādēļ atgadījums ar Dž. Bušu ir radījis plašu interesi par dabas fenomenu, kas ir sastopams visā pasaulē.
Karsta process, kas ilgst pat tūkstošiem gadu, norisinās vietās, kur zem augsnes un māliem atrodas ūdenī šķīstošie ieži, piemēram, kaļķakmens, dolomīts un ģipšakmens. Gan pazemes, gan virszemes ūdens, nonākot saskarē ar viegli šķīstošiem iežiem, tos šķīdina un izskalo.
Visnegatīvāk uz šķīstošajiem iežiem iedarbojas lietus ūdens. Tas, izsūcoties cauri augsnei, absorbē oglekļa dioksīdu un kļūst daudz skābāks. Rezultātā skābais ūdens izraisa šķīstošo iežu slāņa eroziju, kuras rezultātā pazemē izveidojas dažāda izmēra iedobes.
Augsnes virsējā kārta iegrūst šajās pazemes «kabatās», kad tās vairs nespēj izturēt no augšpuses radīto spiedienu. Iegrūšana ir atkarīga arī no augsnes vai iežiem, kas atrodas virs iedobes, un veido tādu kā tiltu. «Cietie nogulumieži, piemēram, smilšakmens, nosegs tukšumu līdz brīdim, kad tiek pārsniegts to sprieguma spēks,» karstu kriteņu pētniece Vanesa Benksa no Lielbritānijas Ģeoloģijas dienesta stāsta BBC. Zemes virskārtas iegrūšana var ilgt no dažām minūtēm līdz pat vairākām stundām.
Zemes iebrukšanu var veicināt arī cilvēku saimnieciskā darbība, galvenokārt celtniecība. Janvārī Ķīnas dienvidu pilsētā Guandžou milzīga kritene aprija māju kompleksu, kam blakus notiek metro līnijas celtniecība. Par laimi, neviens cilvēks necieta, jo māju iedzīvotāji laikus sajuta spēcīgas svārstības un evakuējās.
Eksperti apgalvo, ka apdzīvotās vietās ir pamanāmas pazīmes, kas varētu liecināt par kriteņu veidošanos. Piemēram, ēku durvis un logi neveras kā nākas, māju sienās parādās plaisas vai arī jūtams, ka grīda «peld».
Tomēr nav viegli tās paredzēt. «Ir grūti paredzēt zemes iebrukšanu, jo uz virszemes ir pamanāms pārāk maz pazīmju,» skaidro V. Benksa.
Kā porainā šokolāde
Floridas teritorijas, kas ir aptuveni tikpat liela kā Latvija, atrodas uz kaļķakmens, tādēļ štata augsnes zemākie slāņi līdzinās porainajai šokolādei. «Floridā gandrīz nav vietu, ko neapdraud kritenes,» ģeoloģe Sendija Netlesa stāsta aģentūrai AP.
Šeit kritenes veidojas bieži, un cilvēki ir iemācījušies novērst zemes iebrukšanu, ja zem ēku pamatiem laikus ir atklāti tukšumi. Zemes iebrukšana tiek novērsta, pazemes tukšās iedobes piepildot ar ļoti biezu smilšu un cementa maisījumu jeb javu.
«Ar lielu spiedienu pazemē tiek ievadīta java, lai mēģinātu aizpildīt visus tukšumus, ko var atrast,» procesu, kas var glābt ēkas no milzu postījumiem, apraksta bijušais Floridas Universitātes ģeoloģijas profesors Entonijs Randazo, kurš tagad konsultē uzņēmumu, kas nodarbojas ar pazemes iedobju aizpildīšanu. Tas ir dārgs process, bet parasti to apmaksā apdrošināšanas kompānijas.
Pagaidām nav skaidrs, ko darīs ar kriteni, kas bija liktenīga Dž. Bušam, jo vēl pirmdien strādnieki nebija pabeiguši milzīgā cauruma atbrīvošanu no atlūzām. Vietējās varasiestādes ziņoja, ka otrdien notiks tā nostiprināšana, tomēr neminēja, tieši kas tiks darīts. E. Randazo uzskata, ka caurums jāaizpilda.