Skidelskis nosauca virkni ģēniju, kuri nav saņēmuši Nobela prēmiju - Tolstojs, Džoiss, Prusts, Ficdžeralds, Selindžers un citi un rezumēja, ka balva ir klaji proeiropeiska un antiamerikāniska (astoņi no pēdējiem 10 laureātiem bijuši eiropieši). Tiesa, apšaubīt Transtrēmera daiļrades nozīmību literatūras kanonā pats par sevi ir apšaubāms - viņš ir atdzejots vairāk nekā 60 valodās.
Acīmredzami, ka Ziemeļvalstīs Nobela Literatūras prēmijas piešķiršana Transtrēmeram, kam Nobela komiteja vērtēšanas procesā bija piešķīrusi kodētu vārdu Stīna, ir izraisījusi pozitīvāku rezonansi nekā šur tur citur pasaulē. Silje Rīse Nesa, Norvēģijas Literatūras nama programmas direktore, ir vienisprātis ar Nobela komitejas lēmumu: «Tas ir ļoti pelnīti. Ir patīkami, ka komiteja varēja iedot balvu tautietim šajā gadījumā, kad ir runa par tik lielu un svarīgu dzejnieku. Transtrēmera [nozīme literatūrā] sniedzas pāri Zviedrijas robežām. Viņš ir viens no visvairāk atdzejotajiem dzejniekiem un tiek lasīts daudzās valstīs. Viņam piemīt ārkārtīgi spēcīga tēlainība, un lasīt viņu ir prieks.»
Zviedru presē vairākkārt tiek pausta cerība, ka Nobela prēmija Transtrēmeram varētu būt popularitātes grūdiens dzejai - Zviedrijas marginalizētajam literārajam žanram. Svenska Dagbladet (SVD) norāda, ka mūsdienās dzeja ar tās prasību par klusumu un koncentrāciju ir sava veida pretošanās kustība sabiedrībā, kas dod priekšroku ātrajam un vienkāršajam. Taču Nobela prēmija Transtrēmeram dod cerību, kā uzskata Zviedrijas Rakstnieku savienības runasvīrs Mats Sēderlunds: «Nobela prēmija Transtrēmeram raisa [cilvēkos] ziņkārību. Nav jābūt dzejas cienītājam, lai iejustos viņa dzejā.» Par to liecina ne vien Transtrēmera dzīvi intensīvi tverošā dzeja, bet arī skaitļi - Transtrēmera dzeja un proza Zviedrijā ir izdota 100 000 eksemplāru, kas ir pilnīgs zviedru rekords dzejai. Cik lielā mērā dzeja kopumā var gūt popularitātes otru elpu, vēl jāredz, prognozēt atsakās M. Sēderlunds.