Savukārt šogad uz Ziemassvētku laiku starpgalaktisko piedzīvojumu cienītāji dāvanā saņems jaunāko Zvaigžņu karu sāgas laidienu. Starp visām šīm fantastikas žanra variācijām atsvaidzinoši vieglu noskaņu radījusi režisora Ridlija Skota jaunākā filma Marsietis.
Fantastika ir mirusi
77 gadus vecais britu kino meistars Ridlijs Skots ir viens no tiem režisoriem, kurš jau radījis paliekošus motīvus kosmosam veltīto filmu vēsturē. Ietekmes ziņā par absolūtu līderi šajā zinātniskās fantastikas jomā gan saucams cits britu režisors Stenlijs Kubriks, kurš ar savu 1968. gada filmu 2001: Kosmosa odiseja/2001: A Space Odyssey izveidojis neizdzēšamu vīziju par Visuma un tā apceļotāju pasaules dizainu.
«Zinātniskās fantastikas žanrs ir miris,» 2007. gada Venēcijas kinofestivālā sava kosmosa trillera Pa asmeni skrejošais/Blade Runner 25. jubilejas pasākumā paziņoja Ridlijs Skots. Viņaprāt, kopš Kubrika meistardarba iznākšanas žanra filmas viena otru atkārto. Tomēr šis secinājums režisoru nav atturējis iesaistīties fantāziju rosinošās Visuma noslēpumu un nākotnes apcerēs uz lielā ekrāna. Viņa 1979. gadā radītā kosmosa šausmu filma Svešais ar Sigurniju Vīveri galvenajā lomā ātri vien kļuva par kulta kino, kas radījis atmiņā paliekošu citplanētieša tēlu. Turklāt R. Skota interese par šo stāstu vēl joprojām nav apsīkusi. 2012. gadā pirmizrādi piedzīvoja viņa filma Prometejs/Prometheus, kas iezīmē notikumus pirms Svešajā redzamajiem. Strādājot pie Prometeja otrās daļas, Skots saņēmis piedāvājumu ekranizēt autora Endija Vīra negaidīti lielu popularitāti iemantojušo grāmatu Marsietis - Robinsona Krūzo versiju kosmosā.
Kosmosa pirāts
E. Vīra grāmata stāsta par astronautu Marku Votniju, kurš ar komandas biedriem devies Marsa izpētes misijā. Nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ pētnieki ir spiesti negaidīti evakuēties no planētas, bet nelaimes gadījums liedz Votnijam pamest Marsu kopā ar biedriem, kuri uzskata - viņš gājis bojā. Tā sākas filmas galvenā varoņa izdzīvošanas stāsts uz neapdzīvotās planētas.
Votnija loma filmā uzticēta Metam Deimonam. Neļaujoties melanholijai, viņa atveidotais pētnieks botāniķis ķeras pie stratēģiska plāna, kas ļautu sagaidīt iespējamo glābšanu. Izredzes gan nav dižas - nākamā misija uz Marsa varētu piezemēties pēc četriem gadiem, bet uz planētas izveidotajā bāzē pārtikas krājumu pietiek tikai 400 diennaktīm.
No ierasti uzmācīgi dramatiskas un drūmas kosmosa sāgas likteņa Marsieti glābj galvenā varoņa asprātīgais humors, kas vismaz filmas pirmajā pusē nodrošina dinamiska piedzīvojuma sajūtu.
Vienā no epizodēm Votnijs ironizē, ka patiesībā kolonizējis Marsu, kļūstot par pirmo cilvēku, kurš uz tā iestādījis kartupeļus.
Pēc Marsieša veidotāju ieceres filmas darbība notiek netālā nākotnē, un fantastikas ideju lidojumu šajā gadījumā pārspēj ar humoru un iespējami lielāku zinātnisko precizitāti veidotais stāsts. Filmā redzamie kosmosa kuģi, astronautu ietērpi un citas detaļas radītas ar NASA pētnieku svētību, domājot par pašlaik pieejamajām un izstrādē esošajām kosmosa izpētes tehnoloģijām. Marsa līdzenumu lomā iejuties Jordānijas tuksnesis.
Tomēr Marsieša lielākais trumpis ir Mets Deimons, kurš ievērojamu filmas daļu uz ekrāna redzams vienatnē. M. Deimona tēlam piemīt bravūrīga harisma un trāpīgs sarkasms. Tas gan nemazina viņa noturēšanos arī stāsta dramatiskajā orbītā. «Esmu kosmosa pirāts,» M. Deimons gluži izdēdējis paziņo, tuvojoties filmas emocionālajam finālam. Ne sliktāk uz lielā ekrāna izskatās arī pārējā zvaigžņotā filmas aktieru komanda - Džesika Čestina, Čūitels Edžiofors, Džefs Daniels un citi.
Marsieša vieglās intonācijas kronis ir disko ēras meistardarbi tā skaņu celiņā, un Glorijas Geinoras par geju himnu dēvētais hits I Will Survive spēji iegūst pavisam tiešu nozīmi.