Kataloņi izaicina Madridi

Basku zeme - nelielajam Spānijas ziemeļu reģionam atšķirībā no pārējām 16 valsts provincēm ir pilnīga teikšana pār nodokļu iekasēšanu un līdzekļu izlietošanu. Tāpat kā kataloņiem, baskiem ir sava valoda un kultūra. Basku separātistu grupējums ETA, kas ir atbildīgs par asiņainiem uzbrukumiem vairāku desmitgažu garumā, 2011. gada oktobrī paziņoja par «pilnīgu atteikšanos no bruņotas pretošanās».

Skotija - pagājušajā mēnesī Lielbritānija un Skotija vienojās, ka 2014. gadā Skotijā notiks referendums par neatkarību. Skotija atrodas Lielbritānijas sastāvā jau 305 gadus, bet kopš Skotu nacionālās partijas nākšanas pie varas 2011. gada maijā ir pastiprinājušās runas par Skotijas neatkarību. Kaut arī skoti no Lielbritānijas kopējā budžeta saņem vairāk, nekā tajā iegulda, pašreizējā Skotijas nacionālistu valdība uzskata, ka neatkarība garantētu ekonomisko uzplaukumu.

Flandrija - flāmiski runājošā Flandrija veido Beļģijas ziemeļu daļu, kurā dzīvo vairākums - 6,3 miljoni - no 11 miljoniem Beļģijas iedzīvotāju. Attīstītās rūpniecības dēļ Flandrija ir ekonomiski spēcīgāka par franciski runājošo Valonijas reģionu valsts dienvidos. Valonija, kurā bezdarba līmenis ir divtik liels kā Flandrijā, ik gadu no Flandrijas saņem sešus miljardus eiro (4,2 miljardi latu).

Padanija - 1991. gadā tika dibināta partija Ziemeļu līga, kuras mērķis ir izveidot autonomu reģionu Padaniju, kas atdalītu rūpnieciski attīstītākos valsts ziemeļus no nabadzīgākajiem dienvidiem. Ziemeļu līga visasāk iestājas pret pašreizējā Itālijas premjerministra Mario Monti taupības pasākumiem un regulāri kritizē Eiropas Savienību.