Viņam palīdz sporta entuziasts Elmārs Muķielis, kultūras pasākumu koordinatore Skaidrīte Jenča un grāmatvedības lietu pārzinātāja Laima Graumane.
Pēc veselības
Kustībā ir veselība - īstenojot šo saukli dzīvē, seniori Elmāra Muķieļa vadībā regulāri dodas velobraucienos. «Mūsu biedrībā lielākā dalībnieku daļa ir dāmas, kurām veikt garus pārgājienus kājām nav pa spēkam, tāpēc rīkojam veloekskursijas. Pirmais velobrauciens notika jūnijā. Atsaucība bija liela, tāpēc organizējām vēl citas veloekskursijas. Ikviena no tām tika plānota - gan lai izkustētos, gan apskatītu interesantus dabas objektus un lauku saimniecības, piemēram, esam viesojušies vēžu audzētavā un gliemežu fermā. Kad dodamies velobraucienā, pienākumi ir sadalīti - es atbildu par maršrutu, citi - par līdzi ņemamo pārtiku, mums ir arī savs mehāniķis. Kopā sezonā esam nobraukuši 340 kilometru,» lepojas sportiskais alojietis. Aktīva iesaistīšanās dažādos projektos biedrībai ļāvusi iegūt vajadzīgo sportisko aprīkojumu - velosipēdus, atstarojošās vestes un īpašas velobraucēju kaskas.
Alojas seniori labprāt apmeklē kultūras notikumus, organizē arī ekskursijas ar autobusu. «Regulāri dodamies uz teātra izrādēm, muzejiem, esam bijuši Brīvdabas muzejā Rīgā un Minhauzena muzejā Duntē,» stāsta Skaidrīte. Doties ekskursijās mudina arī vēlme apmeklēt interesantas ražotnes, piemēram, Inešu porcelāna darinātavu, un, protams, ieinteresētība apciemot pensionārus citās pilsētās, lai dalītos pieredzē. «Esam bijuši otrā Latvijas malā, Kurzemē - Liepājā un Ventspilī -, izpētījuši netālo Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas apkārtni. Ciemojāmies arī Alūksnē, Salacgrīvā un Ainažos,» atceras Raimonds.
Draugos ar igauņiem
Alojas senioriem ir draugi ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā - Kervekilā, kas atrodas mazliet uz ziemeļiem no Tartu. Draudzība ar igauņiem aizsākusies saistībā ar slaveno latviešu mūziķi, pirmo, otro un trešo Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģentu Indriķi Zīli (1841-1919), kurš bērnību pavadījis Alojas apkārtnē, mūža otrajā pusē dzīvojis netālu no Tartu, bet Kervekilas pusē apglabāts. «Viesojoties Kervekilā, piedalījāmies pensionāru svētkos, kuros bija sapulcējušies ap diviem simtiem cilvēku. Jāsaka, igauņi ir malači - ļoti prasmīgi saimniekotāji, kas lieku nerunā, bet dara. Redzējām, ka tur labi sakārtota infrastruktūra, iedzīvotājiem pieejams peldbaseins, skolas ēka rūpīgi izremontēta. Turklāt pensionāriem Igaunijā finansiāli klājas labāk nekā mūsu pusē,» novērojis R. Ģīmis.
Lai cilvēks justos stiprs, ir jāpalīdz citiem, uzskata Alojas seniori. Būtisks biedrības darbības virziens ir sociālās atstumtības mazināšana. «Pirms Ziemassvētkiem ar vietējās kafejnīcas atbalstu cepām piparkūkas visvecākajiem vientuļajiem pensionāriem un invalīdiem,» stāsta Skaidrīte. Alojas seniori enerģiski strādājuši savas pilsētas sakopšanas pavasara talkā, piedalījušies lapu grābšanas talkā Urgas pansionātā.
Vērienīgi nākotnes plāni
Nozīmīga ir biedrības iesaistīšanās dažādos projektos. «Projektā Senioru ceļš pensionāri pilnveido iemaņas darbā ar datoru, kas patlaban arī senioriem ļoti vajadzīgas,» uzsver biedrības vadītājs. Ar datoru apguvi gājis interesanti.«Daudziem sākumā ir liela nedrošība, cilvēki uztraucas, bet dažādu apmācību rezultātā seniori iemācās gan rakstīt ar datoru, gan nosūtīt un izlasīt saņemto e-pasta vēstuli,» ar gandarījumu saka Laima. Alojas seniori ir apņēmības un optimisma pilni. Plāno izdot bukletu par savu biedrību, iecerēts sarūpēt T kreklus ar atgādinājumu, ka veselība ir kustībā. Alojieši spriež, ka nākamajā gadā būtu jauki doties veloekskursijās uz Siguldu un Dikļiem. 2012. gadā turpināsies arī projekts Senioru ceļš, kurā pensionāri klausās psihologu un juristu lekcijas, piedalās radošajās darbnīcās. Elmārs Muķielis domā, ka biedrībai vajadzētu izveidot savu dramatisko kopu un nodibināt ansambli. Savukārt Skaidrītes kundze ir pārliecināta, ka svarīgākais darbības virziens ir vientulības mazināšana vietējo pensionāru vidū. «Lai jaunajā gadā laba veselība, pietiekama pārticība un radošas idejas! Un lai neapsīkst enerģija tās īstenot,» novēl alojieši.