Jāplāno jau 2. līmenī
Jēdziens «pietiekama pensija» ir relatīvs - kas vienam pietiekama, otram graši. Tāpēc pensiju plānošanas sakarā pieņemts runāt par līdzšinējo ienākumu atvietojamības līmeni - cik procentuāli liela mana pensija būs attiecībā pret manu pēdējo darba algu, skaidro E. Voļskis. «Attīstītā pensiju sistēmā tiem jābūt aptuveni 60% no pēdējās darba algas, bet, piedaloties tikai 1. un 2. pensiju līmenī, tos var sakrāt ar lielām grūtībām. Vairāk - tikai tad, ja pensiju jautājumā paši aktīvi darbojamies.»
Pirmais stratēģiskais solis, kā krāt vecumdienām, tomēr sākas jau ar aktīvu pieeju 2. pensiju līmenim. 20% no katra strādājošā ienākumiem tiek novirzīti pensiju kapitālam, un 18% no tiem patlaban nokļūst 1. pensiju līmenī, bet 2% - 2. līmenī, turklāt katram pašam jāizvēlas, kādā pensiju plānā šos 2% ieguldīt. Likums nosaka - mainīt savu pensiju plānu drīkst divreiz gadā, un šī iespēja arī būtu regulāri jāizmanto, uzsver E. Voļskis. Var mainīt konservatīvu plānu uz dinamisku un atpakaļ, vienas bankas piedāvājumu pret citas. Konservatīvajos pensiju plānos ienesīgums ir 4-5%, toties tas ir stabils, jo šī nauda tiek ieguldīta zema riska finanšu instrumentos. Savukārt dinamiskie pensiju plāni piedāvā ap 10% lielu ienesīgumu, taču svārstības un riski te ir lielāki. «Vienmēr jāapzinās, ka tad, kad mums būs gandrīz 65 gadi, pasaulē, ievērojot ekonomikas 30 gadu cikliskumu, atkal var būt krīze, tas ir tikai normāli. Līdz ar to nauda, ko esmu ielicis dinamiskajā pensiju plānā, pēkšņi var dramatiski sarukt, bet es pats esmu sevi šim riskam pakļāvis,» norāda E.Voļskis un atkārtoti uzsver, ka savu pensiju plānu var un vajag mainīt, izvērtējot ekonomikas tendences. Tiem, kas nav gatavi sekot šai informācijai, labāk palikt pie konservatīvajiem pensiju plāniem. Tomēr jebkurā gadījumā būtu jāmeklē tādi pensiju plāni, kuros ienesīgums ir augstāks par cilvēka algas vidējo pieaugumu vai vismaz par inflāciju valstī, citādi ieguldītā nauda zaudē vērtību.
Zemāka alga - agrāk jāsāk
Nākamais solis ir iesaistīšanās 3. pensiju līmenī, kurā cilvēks ik mēnesi kādā paša izvēlētā pensiju fondā veic iemaksas, veidojot uzkrājumu, ko vecumdienās varēs saņemt papildus valsts pensijai. Neoficiālā minimālā iemaksu summa, lai šādi varētu uzkrāt vismaz kaut ko, ik mēnesi ir aptuveni Ls 20, savukārt optimālā - ap 10% no algas. Galvenais princips: jo agrāk sāk veidot uzkrājumus pensijai, jo augstāku ienākumu atvietojamības līmeni vecumdienās var sasniegt. Otrs princips: jo zemāka ir alga un jo lēnāk tā pieaug, jo ātrāk būtu jāsāk šādu uzkrājumu veidot. Turklāt arī 3. pensiju līmenī jāmeklē risinājumi, kuru ienesīgums ir augstāks par algas kāpumu vai inflāciju. «Sakrāt tikpat lielu pensiju kā algu ir fiziski neiespējami. Bet 1. pensijas līmenis no ienākumu atvietojamības nodrošinās ap 30%, 30-40% nāks no 2. līmeņa, bet pārējais - no 3. līmeņa,» rēķina E.Voļskis.
Latvijas iedzīvotāji pensijai krāj arvien čaklāk, stāsta banku pārstāvji. «Daudzi gan par to izrāda interesi, taču reālu krāšanu cenšas atlikt, dzīvojot vairāk šodienai,» novērojis Reinis Jansons, Swedbank Investīciju produktu daļas vadītājs. Viņš tomēr stāsta, ka 3. pensiju līmeņa dalībnieku skaits visā Latvijā 2010. gada 30. jūnijā bija 191,2 tūkstoši, bet šīgada 31. janvārī - jau 193,5 tūkstoši. Šāds pieaugums krīzes laikam ir visai solīds. Arī SEB Dzīvības apdrošināšana valdes priekšsēdētājs Ints Krasts norāda, ka par spīti krīzei aktīvu apjoms, ko klienti uzticējuši SEB Dzīvības apdrošināšanas risinājumiem, 2010. gadā kļuvis par 32% lielāks nekā 2009. gadā, bet SEB pensiju fonda uzkrāto līdzekļu apjoms attiecīgi audzis par 20%.
Eksperti prognozē, ka pensijas krāšana kļūs arvien pašsaprotamāka, jo tam mudinās gan demogrāfiskā situācija, gan arī gaidāmie pirmie ilglaicīgo krājēju pozitīvie piemēri. Tādu gan līdz šim ir trūcis. «Nav vēl izaugusi paaudze, kas būtu devusies pensijā un saņēmusi nopietnu atbalstu no 3. pensiju līmeņa,» saka E. Voļskis un prognozē - kad tas notiks, tad kopumā labajai pensiju sistēmai arī parādīsies lielāka uzticība, kas patlaban kritusies politiķu mētāšanās dēļ.
Jāmeklē alternatīvas
Pie 3. pensiju līmeņa pēc būtības pieskaitāma arī uzkrājošā apdrošināšana, savukārt noguldījums vai depozīts bankā pensijas krāšanai nebūs piemērotākais veids, jo, tā kā depozītu likmes Latvijā ir zemākas nekā vidējie inflācijas rādītāji, risks, ka noguldītā nauda ilgtermiņā būtiski zaudēs savu vērtību, ir pārāk liels. Arī daļa no pensiju plānos ieguldītā jebkurā gadījumā tiek novirzīta 3-5 gadu termiņdepozītos, taču tad tas ir drošāks finanšu profesionāļu lēmums.
E. Voļskis stāsta, ka dažās valstīs ir arī tā dēvētais 4. pensiju līmenis: sava darba mūža laikā laiž pasaulē bērnus, izglīto viņus un pats saņem būtiskus nodokļu atvieglojumus, taču līdz ar to rēķinās, ka pensija no valsts puses man būs niecīga, toties vecumdienās uzturēs bērni. Šāds risinājums eksistējis arī pirmskara Latvijā, taču, runājot par mūsdienām, E. Voļskis silti iesaka - ja ir iespēja uzkrājumiem atlicināt vairāk nekā 10% no ikmēneša algas, kas nav mazāka par Ls 500, meklēt vēl arī citus papildu variantus, kā ieguldīt ar fondu tirgu nesaistītos aktīvos - zemes īpašumos, zeltā u.tml. Tiem finanšu krīzes tik ļoti nekaitēs.