Uzzinot par Latgales puses t. s. legālo kontrabandistu nedienām, pirmā cilvēciskā reakcija ir simpatizējoša vietējiem, jo a) neba šie daži simti ļaužu rada patiešām vērā ņemamo kontrabandas un nelegālā tirgus plūsmu, b) cita darba alternatīvu trūkuma situācijā nosodīt viņus ir grūti. Protams, valstij ir arguments, ka tā nevar tā vienkārši pievērt acis uz šo rūpalu, jo tad zūd kritēriji, kādas sīkas nelikumības tā pieļauj, kādas - ne. Mazliet papildināt ģimenes budžetu, ievedot cigaretes, drīkst, ietaupīt naudu, piemēram, nemaksājot par biļeti (jo cilvēks trūcīgs) - nedrīkst. Loģikas patiešām nav. Te gan var oponēt, norādot, ka valsts tik un tā nenodrošina likumības ievērošanu...
Un tomēr legālajiem kontrabandistiem būtu jāsaprot divas lietas. Pirmā: ja valsts pieļauj mazāku kontroli vienās preču grupās, tad kurš var garantēt, ka šie cigarešu vedēji ierasto preču klāstu nepapildinās ar ko bīstamāku? Otrā: cigaretes un alkohols tomēr nav pirmās nepieciešamības prece. Varētu saprast, ja kāds vestu paša un paziņu patēriņam (vedēji vismaz tā apgalvo) lētāku pārtiku vai medikamentus, savukārt cilvēki, kuriem grūti nopirkt šādas preces, diez vai jutīs līdzi tiem, kuri, lūk, nu nekādi nevar iztikt bez regulāras pīpēšanas vai grādīgu dzērienu lietošanas. Attiecīgi valsts noteiktie jaunie ierobežojumi, lai cik nepatīkami rūpalam, ir pamatoti un tos nevajadzētu samuļļāt kaut kādu politisku motīvu rezultātā.