gadā nodibināja 11 Brazīlijas latvieši - baptisti no leģendārās Palmas kolonijas: «Misijas mērķis bija izvilināt no mūžamežiem Bolīvijas pēdējos nepieradinātos iezemiešus - kareivīgās ajoru cilts indiāņus, lai tos kristītu un integrētu civilizētajā sabiedrībā. Taču liekas, ka pēc 60 pašaizliedzīga darba gadiem visai naidīgā vidē kaut kas ajoru civilizēšanas misijā ir fundamentāli nobrucis. Pieradināti dzīvot misijas mātišķajā paspārnē, ajori tomēr nevēlas nedz mācīties uzturēt sevi ar godīgu darbu, nedz arī atgriezties pie tradicionālā dzīvesveida džungļos.»
Andis Mizišs atzīst - lai gan iecerēts kā ironisks pētījums par tēmu «kur tik nav atrodami pasaules glābēji latvieši», realitātē filmas stāsts sanācis dramatisks gan no emigrantu latviešu, gan Brazīlijas indiāņu puses. Jo galu galā tas ir stāsts par māju zaudēšanu - gan «bālģīmjiem» - latviešiem, gan «sarkanģīmjiem» - indiāņiem.
Režisors rezumē situāciju, kāda pirms gadsimta atklājusies Brazīlijā ieceļojušo tautiešu acīm: «Situācija XX gadsimta sākumā Brazīlijas džungļos jeb mūžamežos bija vairāk nekā traģiska - visu «jauno zemju iekarotāju» reliģiskās institūcijas šo bieži vien vardarbīgo «mežoņu civilizēšanas» procedūru uztvēra gluži kā sporta sacensības, kuram tas izdosies visātrāk - vienalga, ar kādiem līdzekļiem. Vispirms, solot pasaulīgos labumus, indiāņus izvilināja no meža, no viņu dabiskās vides, un tas faktiski nozīmē šo cilšu izmiršanu. Tad sāka uzspiest ticību, un, protams, indiāņu ciltis nepakļāvās svešajiem dieviem. Pareizāk - šo dievu pārstāvjiem cilvēku veidolā - misionāriem. Viskareivīgākie un tātad «mežonīgākie», kas balto cilvēku valodā bija sinonīms vārdam «neattīstītākie», pulko kristietības paveidu pretinieki bija tieši ajori. Bieži šis reliģiju sports beidzās ar asinīm. Latviešu baptisti, paldies dievam, izrādījās vishumānākie misionāri. Viņi tiešām daudz laba darījuši indiāņiem - nu, kaut vai skolojuši bērnus. Jautājums gan paliek - bet vai to vajadzēja?» rezignēti vaicā režisors. Tā ka eksotiska stāsta vietā sanākusi humāna drāma.
Anda Miziša dokumentālā filma Jaguāra kakts, kas veidota HDV formātā, no 2. aprīļa ir iekļauta kinoteātra Rīga repertuārā. Ziņkārīgākie jau priekšlaikus var ieskatīties filmas tapšanā: http://www.vimeo.com/10321284. Filmas seansus papildina fotoizstāde kinoteātra foajē - unikālas un senas fotogrāfijas no latviešu kolonijas Vārpa un Rinkonas misijas arhīva, kas kontrastē ar krāsainajiem filmēšanas grupas ceļojuma iespaidiem nu jau XXI gadsimtā.Filma
Anda Miziša dokumentālā filma
Jaguāra kakts
Kinoteātrī Rīga, pirmizrāde 1. aprīlī plkst. 18.30