Tikpat līdzeni kā aizvadītā vētra cauri sēdēm un komisijām novadīts valsts budžets. Vienīgi sabiedrisko attiecību speciālisti nogulējuši un nav mudinājuši tādu pozitīvu vidi, kurā tiktu cildināts gan smagais un ārprātīgi atbildīgais darbs budžeta veidošanā, gan unikālie un nekad iepriekš nedzirdētie priekšlikumi naudas tērēšanai, sākot no kosmosa un beidzot ar cenzūru.
Lūk, nupat Premjers ierasti mierīgā manierē noziņoja - koalīcija atradusi vēl kādus 10 miljonus latu budžeta izdevumiem. Vispār, ja vajadzēšot, varēšot atrast vēl.
Pirmais, kas nāk prātā - par šādiem vārdiem to teicēju vajadzētu, piedodiet, triekt ar cukurotu koku. Tas nozīmē, ka budžeta dokuments štruntīgi veidots un krietni miljoni tīši vai netīši (noteikti, ka tīši) aizmirsti ielikt. Mākslīgi tiek bremzēta attīstība, un katrs žurnālists tālāk var aprakstīt ar tiem epitetiem, kas nu viņam labāk iebraukti - brūkošām skolām, tukšām slimnīcām, nebarotiem kaķēniem utt. Patiesi - ja tā viegli var atrast 10 miljonus, nav arī brīnums, ka tos tikpat viegli var pazaudēt. Tomēr palūkosim no otras puses. Kas ir viens no lielākajiem cilvēka prieciņiem? - būt par labo onkuli. Otrs prieciņš ir labot otra kļūdas. Trešais - pateikt, kā ir pareizi.
Caur it kā nepilnīgi sagatavotu budžetu likumdevējam nu tiek doti visi trīs. Kā bērniņiem Lieldienās vai Ziemassvētkos - meklēt pa pagalmu vai dzīvokli dāvanas, skaidri zinot, ka būs. Kāda jēga meklēt, ja nebūs?
PAREIZAIS VIEDOKLIS - budžeta projekts iesniegts tieši tāds, kā vajadzīgs. Lai nav jāņem nost, bet var pielikt klāt.
Tā kā priekšlikumus var izteikt visi sabiedrības pārstāvji, arī Bundžu Jānis izsaka vienu caur un cauri pozitīvu priekšlikumu. Lai var pielikt klāt. Galu galā tā valsts budžeta nauda pa lielākajai daļai pašas valsts aparāta uzturēšanai arī aiziet. Te varētu atkal sākt vaimanāt par sirmgalvjiem, bērniem un kaķēniem. Ir pat uzjautrinoši vērot milzīgo ņemšanos, lai cilvēkiem iestāstītu, cik pārpasaulīga nozīme viņu dzīvē būs nākamā gada budžetam.
Izņemot, protams, labi paēdušo, sasildīto un apdrošināto valsts iestāžu personālu. Tā dzīvē, protams, valsts budžetam būs liela nozīme.
Lai izbaudītu to prieku arī pašam dot kādus padomus un norādīt uz citu kļūdām, Bundžu Jānis ierosina izveidot speciālu valsts iestāžu nodokli.
Uzreiz jāprecizē - to maksātu valsts iestādes, nevis valsts iestādēm. Sākumā (sākums ir pirmais gads) to varētu noteikt 9% apjomā. Nākamajā gadā 12%, pēc tam 15% un tāpat vien uz priekšu.
Arī visiem tiem mikrouzņēmumu žuļikiem, kuri šņukst par nodokļa celšanu, būtu mute ciet. Redz, ka visiem ir jāpiecieš vienādas grūtības valsts labā!
Valsts iestāžu darbinieki, kuri varbūt satrauktos, tūlīt jānomierina. PAREIZAIS VIEDOKLIS - līdzekļi šī nodokļa nomaksai tiks ņemti no valsts budžeta. Savukārt mikrouzņēmumu gadījumā otrādi - valsts budžets tiks ņemts no viņu nodokļiem.
Katram tas, kas viņam labāk sanāk. Vieniem - maksāt, otriem - tērēt.