Nopietnāki ir vērtīgāki
Kamēr darba devējam darba tirgū ir no kā izvēlēties, viņš neapšaubāmi gribēs pieņemt darbā pēc iespējas zinošāku pretendentu, tāpēc sertifikāti kā papildizglītības apliecinājumi noteikti ir priekšrocība, uzsver N. Lokenbahs. Kā raksta karjeras portāls CareerBuilder.com, ASV pat parādījusies prakse jau pašā CV augšgalā, blakus vārdam un uzvārdam, norādīt arī iegūto profesionālo sertifikāciju abreviatūras, lai, pretendējot uz vakanci, iekristu acīs potenciālajam darba devējam uz daudzu citu CV fona.
«Jo senāk iegūta vispārējā izglītība vai profesionālā kvalifikācija, jo būtiskāka nozīme tam, kā cilvēks tālākās darba dzīves gaitā ir papildinājis savas prasmes,» saka Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Pakalpojumu departamenta Apmācību nodaļas vadītāja Eva Lossane un piebilst, ka sevišķi nozīmīgi papildizglītības sertifikāti ir tad, ja darbam nepieciešamas specifiskas prasmes.
Darba tirgū vienmēr augstu vērtēti starptautiski atzītie un ilgtermiņa mācību sertifikāti, kas iegūstami, nokārtojot noteiktu eksāmenu, norāda SIA Eiro personāls vadošā konsultante un valdes locekle Arta Biruma. Savukārt sertifikāti no dažu dienu semināriem, kur cilvēks tikai sēdējis un klausījies, neko darbinieku atlases procesā īpaši neietekmē. «Angļu valodas kursu sertifikātam arī ir mazāka nozīme nekā intervijā pierādītām valodas prasmēm,» A. Biruma teic.
ACCA, PMA un citi zvēri
Galvenā darba devēju uzmanība fokusējas uz tiem sertifikātiem, licencēm un akreditācijām, kas nepieciešami konkrētā darba veikšanai. «Piemēram, dažāda līmeņa profesionālie sertifikāti IT jomā, brokera licence, darba aizsardzības sertifikāts, autovadītāja apliecība, valodas zināšanu līmenis (TOEFL un citi) utt.,» uzskaita A. Biruma. «Iepriekš darba devēji bija gatavi vairāk attīstīt cilvēkus, lai viņi šos sertifikātus nokārto, jau stājušies darba attiecībās. Patlaban tiek meklēti darbinieki, kuriem tas viss jau ir,» viņa atzīst. Starptautiskās profesionālās akreditācijas (tādas kā ACCA grāmatvežiem, CFA finanšu analītiķiem, Cisco un Microsoft sertifikāti IT jomā, IPMA, PMA, PRINCE2 projektu vadībā u. tml.) svarīgākas ir starptautiskajiem uzņēmumiem, kuri vēlas būt pārliecināti par pretendenta kvalifikācijas atbilstību starptautiskajiem standartiem.
Runājot par papildprasmēm, līdz ar jau ierasto pieprasījumu pēc valsts valodas, vairāku svešvalodu zināšanām un datorprasmēm pieredzējuša lietotāja līmenī, augstu kotējas arī izglītība projektu izstrādē un vadībā, stāsta N. Lokenbahs. Tāpat pieprasīti ir mācību kursi grāmatvedībā, apmeklētība nemazinās arī darba aizsardzības un ugunsdrošības speciālistu kursos, jo apliecība šādiem speciālistiem ir obligāta pēc likuma. Jāpiebilst, ka profesiju, kur regulāra resertifikācija ir neizbēgama, nav mazums. Piemēram, ir gadījumi, ka elektriķi mācās elektriķu kursos tikai tādēļ, lai iegūtu sertifikātu, jo bijušais darba devējs tā arī pateicis - būs sertifikāts, atkal būs arī darbs. «Pārsvarā gan cilvēki nāk mācīties nevis sertifikāta, bet zināšanu dēļ,» bilst N. Lokenbahs.
Pirtslietas - vienaldzīgas
«Attieksme pret nepieciešamību papildināt zināšanas dzīves laikā ir ļoti individuāla, bet jauna darba meklējumi bieži tam ir kā papildu stimuls. Darba tirgus prasības mūsdienās arī ļoti strauji mainās,» saka E. Lossane no NVA, komentējot dažādu sertifikātu «kolekcionēšanu», ar ko savu brīvo laiku cenšas aizpildīt daudzi bezdarbnieki. «Jebkuras jaunas zināšanas un prasmes (nevis sertifikāts!) ļauj iegūt kādas priekšrocības darba tirgū,» uzsver arī A. Biruma. Piemēram, cilvēkam, kam ir pieredze grāmatvedībā plus papildus iegūts ACCA vai CFA sertifikāts, kā arī zināšanas par IFRS principiem, šis komplekts var veicināt karjeras izaugsmi darbavietā vai arī palielināt izredzes atrast jaunu darbu. Bet vai nepietiek ar vienu kārtīgu augstāko izglītību attiecīgajā jomā? «Diemžēl patlaban vairākums augstskolu pret studentiem nav pārāk prasīgas, tāpēc bieži vien bakalaura, pat maģistra diploms darba devējam par absolventa zināšanām neko negarantē,» A. Biruma atbild, taču norāda, ka izvēle starp pieredzi vai izglītību jebkurā gadījumā atkarīga no darba devēja un sfēras. Papildizglītības apliecinājumi tomēr norāda uz cilvēka profesionālo attieksmi pret savu specialitāti, viņa pašiniciatīvu un mērķtiecīgu pieeju savas karjeras veidošanai. Tiesa, sertifikāts pirtslietās vai floristikā, ja tie ir tikai hobiji, darba devējus lielākoties atstās vienaldzīgus, A. Biruma skaidro.