Rundāles pils muzejā nesen tika pieņemts lēmums veidot iekšējo apsardzes un drošības dienestu. «Bijām noguruši no tā, ka apsardzes firmas konkursos viena otru apkaro, bet Iepirkumu uzraudzības birojs cenšas kaut kā nolīdzināt situāciju,» lēmumu pamato Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis.
Situācija, ka pasūtījumu neieguvušais pretendents apstrīd konkursa rezultātus, iesniedzot sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), kam jāvērtē sūdzības pamatotība, sastopama visai bieži. Vidēji katra piektā sūdzība gan tiek atzīta par nepamatotu, uzsver IUB vadītāja Dace Gaile, savukārt par pamatotu atzītās sūdzības izskatīšanas rezultāts var būt vai nu konkursa rezultātu atzīšana par korektiem un sūdzības noraidīšana, vai arī aizliegums slēgt līgumu ar uzvarējušo pretendentu, kam nereti seko jauna konkursa izsludināšana.
Patlaban Finanšu ministrija (FM) saņēmusi Ministru prezidenta Valda Dombrovska uzdevumu sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, kas paredzētu maksāt nodevu vai nodrošinājuma naudu par nepamatotas sūdzības iesniegšanu IUB, stāsta FM pārstāvis Aleksis Jarockis.
Sūdzības kā sports
«Sūdzības iesniegšana par konkursa rezultātiem ir kasīšanās sīkumu dēļ, bet darbs tiek bremzēts, un mēs netiekam uz priekšu,» Dienai emocionāli saka Viļānu novada pašvaldības priekšsēdētājs Arnolds Pudulis, stāstot, ka viņa vadītās pašvaldības konkursā par Viļānu kultūras nama bibliotēkas ēkas rekonstrukciju zaudējušais pretendents vērsies ar sūdzību IUB.
Savaldīgāk, bet pēc būtības līdzīgu pārliecību izsaka arī Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters, komentējot to, ka apstrīdēti konkursa rezultāti par jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas infrastruktūras objektu pirmās kārtas būvdarbiem. «Konkursa rezultātu apstrīdēšana kļuvusi par ierastu lietu. Pretendenti, kuri neuzvar konkursā, izmanto iespēju sūdzēties IUB, ne tikai cerot panākt sev labvēlīgu konkursa rezultātu, bet arī vienkārši tāpat.»
Gandrīz katram valsts iestādes un pašvaldības vadītājam ir savs bēdīgās pieredzes stāsts par problēmām, kas radušās tāpēc, ka tiek apstrīdēti konkursa rezultāti, piekrīt arī Imants Lancmanis un uzsver: «Iepirkumu konkursu rezultātu pārsūdzēšana kļuvusi par sportu, kura mērķis bieži vien ir ieriebt konkurentam, nevis iegūt pasūtījumu.»
Vaino paviršībā
Nereti atbildība par rezultātu apstrīdēšanu jāuzņemas pasūtītājiem, kuri konkursa nolikumus sastāda pavirši, uzskata D. Gaile un skaidro, ka problēma ir pasūtītāju neizpratne par to, ka iepirkumu process ir juridisks. «Nolikumos atrodam elementāras kļūdas, pretrunas, spēku zaudējušas likumu redakcijas,» skaidro D. Gaile. «Pašvaldību konkursu nolikumos sastopamas dīvainas lietas. Varbūt reizēm pat iemesls nav ļaunprātība, vienkārši pašvaldības konkursu organizētāju pieredzes trūkums,» jau iepriekš Dienai stāstīja uzņēmuma Saldus ceļinieks izpilddirektors Gints Karols.
Domstarpības starp pasūtītāju un līgumu neieguvušo pretendentu rodas arī tad, ja pasūtītājs nevērtē piedāvājumus pēc paša sastādītā nolikuma, skaidro IUB vadītāja un uzsver, ka bieži klupšanas akmens izrādās nolikumā ietvertā saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšana, tāpēc tās kritērijiem jābūt nepārprotami formulētiem.
Tomēr par nepilnībām konkursa nolikuma izstrādē vai konkursa norisē ne vienmēr var vainot pasūtītāju. «Gadās, ka sūdzību iesniedz pēc principa: «ja nav man, tad lai nav nevienam»,» atzīst IUB vadītāja un arī nenoliedz, ka reizēm zaudējušie konkursa pretendenti pat šantažē pasūtītājus un draud - ja nesaņems kāroto pasūtījumu, tad iesniegs sūdzību IUB. Esot sastopami arī tādi pretendenti, kuri piesakās uz visiem iespējamajiem konkursiem, strīdas par tiesībām līgumus saņemt, bet visus iegūtos līgumus nemaz nepilda.
Aizdomīgās cenas
Būtiskākie iespējamo nelikumību riski, kas tiek apzināti, veicot sūdzību par konkursu rezultātiem izskatīšanu, saistās ar aizdomām, ka viszemāko cenu piedāvātāji, iespējams, nekorekti maksā nodokļus, un to, ka pasūtītājs apzināti konkursa nolikumu sagatavojis vienam konkrētam pretendentam. IUB vadītāja norāda: «Primitīva korupcija praktiski netiek konstatēta. Lētākais piedāvājums ne vienmēr nozīmē nelikumības. Arī tas vien, ja iepirkumā konstatēts, ka visas konkursa nolikuma prasības izpildāmas vienam vai diviem tirgus dalībniekiem, nav iemesls apgalvot, ka bijusi korupcija. Pasūtītājam atvēlētas tiesības pierādīt, ka ļoti šaurās prasības ir pamatotas.»
Nepamatotās prasības nepieņemot
Lai novērstu to, ka iespēja iesniegt sūdzību par iepirkumu konkursa rezultātu darbojas kā traucējošs faktors, jāmaina konkursu tiesiskais regulējums, uzskata gan pasūtītāju, gan konkursa dalībnieku pārstāvji. «IUB jāpieņem izskatīšanai tikai tās sūdzības, kurās ir ļoti spēcīgi argumenti,» iesaka I. Lancmanis. Jāmaina procedūra tā, lai par sīkumiem nevarētu konkursa rezultātus apstrīdēt, piekrīt arī A. Pudulis un piebilst: «Nedrīkst dominēt attieksme, ka visi ir zagļi.»
IUB vadītāja gan noliedz, ka pieņem izskatīšanai nepamatotas sūdzības, un apgalvo: «Balstoties uz konkursā zaudējušā pretendenta emocijām, sūdzība netiek pieņemta. Jābūt argumentēti norādītam, ko tieši pārkāpis pasūtītājs.» Pēdējā laikā pasūtītāji kļuvuši juridiski gudrāki, bet zinošāki kļuvuši arī sūdzību iesniedzēji. «Aizvien vairāk ir kvalitatīvu nolikumu, bet arī sūdzību sniedzēji strādā pamatīgāk, tāpēc pieaug konfliktu sarežģītība,» saka D. Gaile.