Savukārt par to, kāda būtu pareizākā rīcība, valsts, politiķu un pašvaldības viedoklis ir atšķirīgs. Valdība janvāra vidū pieņēma lēmumu nepiedalīties sanatorijas izsolē, jo neuzskata to par lietderīgu. Tāpat tika noraidīta iespēja bez atlīdzības atsavināt kūrortu, norādot uz iespējamo investīciju strīda risku, jo īpašnieks Ķemeru viesnīcā līdz šim ieguldījis aptuveni 10 miljonus latu, tāpēc jāatsavina būtu taisnīgi, atbilstoši tirgus cenai. Savukārt vairāki politiķi uzskata, ka valstij sanatorijas likteni nevajadzētu atstāt tikai privāto investoru rokās, jo praksē ir pierādījies, ka investīciju atdeve kurortoloģijas nozarē ir lēna un nereti tieši valsts līdzdalība nozares attīstībā spēlē izšķirošu lomu. Šo viedokli lielā mērā apstiprina arī Lietuvas nozīmīgākās kūrortpilsētas Druskininku piemērs - tieši pašvaldības un Eiropas Savienības fondiem līdzfinansētās investīcijas atpūtas iestādēs un vides sakopšanā ir padarījušas savulaik panīkušo mazpilsētu pievilcīgu tūristiem no Baltkrievijas un Polijas.
Ieguldāmā darba vēl daudz
Apmeklējot Ķemeru sanatorijas kompleksu nākamajā dienā pēc nule notikušā ugunsgrēka, Diena pārliecinājās, ka, pretēji medijos izskanējušajām bažām, par sanatorijas simbolu uzskatītās viesnīcas ēkas iežogoto pagalmu uzrauga apsargi ar suņiem, tādējādi novēršot iespējamo viesnīcas izpostīšanu. Savukārt uz jau divreiz ugunsnelaimē nopostīto poliklīnikas ēku paveras ievērojami bēdīgāks skats - ēku apskate ļauj secināt, ka to tehniskais stāvoklis jau ilgāku laiku ir bijis ļoti slikts un, domājams, būs nepieciešama pilnīga ēku kompleksa pārbūvēšana. Klātienē arī redzams, ka greznās sanatorijas viesnīcas sekmīga darbība, nesakopjot poliklīnikas kompleksu, nav iespējama, jo kompleksa krāsmatas ir redzamas ikvienam, kas mēro ceļu uz viesnīcu. Lai gan oficiāli valsts ir atzinusi, ka sanatorijas kompleksa privātais investors Ominasis Latvija solītās investīcijas 10 miljonu latu apjomā ir veicis, darāmā sanatorijā vēl ir daudz. Saeimas deputāts Romualds Ražuks (Reformu partija), kurš ir arī viens no Saeimas Pieprasījumu komisijas izveidotās darba grupas Ķemeru viesnīcas saglabāšanai pārstāvjiem, uzsver, ka «situāciju Ķemeru sanatorijas kompleksā nevar vērtēt tikai vadoties pēc tā, cik investīciju ir veikts viesnīcā - ne mazāk svarīgs ir arī jautājums par minerālūdens urbumiem, kuri ir ļoti liela kūrorta vērtība.» R. Ražuks vienlaikus atzīst, ka pašā viesnīcā, lai gan ne vienmēr saimnieciskākajā veidā, investīcijas ir veiktas un to rezultātā daļa no viesnīcas vēsturiski nozīmīgākajām telpām ir pieņemamā stāvoklī, savukārt viesnīcas istabu remonta darbi vēl ir jāturpina.
Savukārt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kas uzņēmusies sagatavot piedāvājumu potenciālajiem investoriem, atzīst, ka ir pāragri spriest, kas par kompleksu tiks stāstīts potenciālajiem investoriem, jo piedāvājuma sagatavošanas darbi ir tikai sākumposmā. «Šobrīd esam uzsākuši sarunas un konsultācijas ar citām iesaistītajām pusēm, piemēram, Privatizācijas aģentūru, kā arī iepazīstamies ar situāciju un prognozējam, ka ar konkrētiem rezultātiem varēsim nākt klajā pēc dažiem mēnešiem,» skaidro LIAA pārstāve Vineta Vilistere-Lāce. Savukārt Jūrmalas dome, kuras pārstāvji jau vairākkārt valdībai sanatorijas jautājumā ir pārmetuši pasivitāti un kura pērn nolēma lūgt valdību ierosināt Ķemeru vēsturiskās kūrorta poliklīnikas atsavināšanu, nosūtot attiecīgu vēstuli Ministru kabinetam, atzīst, ka šobrīd ir vērotāja lomā. «Saprotams, ka šobrīd dome neko par šo Ķemeru sanatorijas lietu lemt nevar, un mēs tāpat gaidīsim izsoles rezultātus, lai saprastu, kāda varētu būt tālākā rīcība,» skaidroja Jūrmalas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Reinholds Pelše.
Vēlas valsts līdzdalību
Nevienprātīgu attieksmi ir raisījis arī valdības lēmums par to, ka valstij nebūtu jāpiedalās kūrorta atdzīvināšanā - lai gan valdība vārdos ir piekritusi tam, ka kurortoloģijas nozare Latvijā ir jāatjauno, pretēji citu valstu piemēram, tā tiešā veidā nozarē piedalīties nevēlas. «Manis veiktā izpēte par kurortoloģijas nozares attīstību Lietuvā un Ukrainā liecina - saistībā ar to, ka atdeve no investīcijām šajā nozarē ir lēna, to attīstīt bez valsts līdzdalības ir grūti,» uzsver R. Ražuks. Viņaprāt, sanatorijas iegāde valstij būtu arī saimnieciski izdevīga, jo par aptuveni trīs miljoniem latu tā varētu iegūt teju deviņus miljonus latu vērtu objektu. Arī cits Ķemeru sanatorijas jautājumam izveidotās Saeimas darba grupas pārstāvis Vitālijs Orlovs (SC) uzskata, ka valstij sanatorijas atdzīvināšanā būtu jāpiedalās. «Es neapgalvoju, ka valstij patiešām ir jānodarbojas ar biznesu, bet tai vajadzētu vismaz saglabāt kontroli pār minerālūdens atradnēm, kā arī jāuzrauga viesnīcas tālākais liktenis. Sanatorijas viesnīca, līdzīgi kā Ķeguma HES un Brīvības piemineklis, ir Latvijas pirmās brīvvalsts simbols, pret kuru mēs nedrīkstam izturēties vieglprātīgi,» uzskata V. Orlovs. Viņaprāt, sanatorijas atjaunošana būtu arī spēcīgs dzinulis Jūrmalas kā kurortoloģijas centra attīstībai un arī citiem pilsētas kūrortiem piesaistītu viesus. Kūrortu attīstība Jūrmalā ir nozīmīga Latvijas tūrisma industrijai, jo šobrīd liels tūristu pieplūdums galvenokārt vērojams vasarā, savukārt ar labu kūrortu izveidošanu izdotos piesaistīt tūristus arī citos gadalaikos, uzsver V. Orlovs. Darba grupas pārstāvji arī uzsver, ka, neskatoties uz plānoto izsoli, tomēr neatsakās no sava viedokļa un iecerēm. «Gadījumā, ja sanatorijas kompleksa izsolē neviens privātais investors neatradīsies, mēs esam gatavi ideju par valsts līdzdalību izvirzīt apspriešanai atkārtoti,» uzsver R. Ražuks.