Opozīcijas partijas bažījas, ka valstī varētu tikt izsludināts ārkārtas stāvoklis. Pagājušajā nedēļā Ukrainas drošības dienests uzsāka kriminālizmeklēšanu pret opozīciju aizdomās par varas sagrābšanas mēģinājumu. «Drošības dienesta paziņojums apstiprina iespējamu spēka pielietošanas scenāriju, kā arī varbūtēju valsts ārkārtas stāvokļa noteikšanu,» ziņu aģentūra AFP citēja partijas Batkivščina (Tēvzeme) ziņoto.
Nedēļas nogalē Vācijā notiekošajā Minhenes Drošības konferencē asas diskusijas izcēlās starp Ukrainas ārlietu ministru Leonīdu Kožaru un opozīcijas partijas UDAR līderi Vitāliju Kļičko. Opozīcijas līderis ārlietu ministram rādīja nolaupītā un spīdzinātā protestu aktīvista Dmitro Bulatova fotogrāfijas. Aktīvists apgalvo, ka uzbrucēji viņu spīdzinājuši, situši, nogriezuši daļu auss un rokās dzinuši naglas.
Ministrs, komentējot fotogrāfijas, sacīja: «Vīrietis fiziski ir labā stāvoklī. Viņam ir tikai skramba uz vaiga,» citēja BBC. Pēc tam Ārlietu ministrija izplatīja paziņojumu, ka komentāri «neatspoguļo ministra Kožaras patieso nostāju šajā traģiskajā situācijā». Ministram esot «patiesi žēl par notikušo un viņš vēlot D. Bulatovam ātru atveseļošanos».
Minhenes Drošības konferencē Eiropas Savienības (ES) prezidents Hermanis van Rompejs atkārtoti uzsvēra, ka Brisele aizvien ir gatava noslēgt ar Ukrainu asociācijas līgumu.
Protestētāji pieprasa V. Janukoviča atkāpšanos un ārkārtas vēlēšanas. Prezidents izpildījis daļu demonstrantu prasību, atceļot protestus ierobežojošos likumus un pieņemot premjera demisiju. V. Janukovičs parakstījis arī likumu, kas paredz amnestiju arestētajiem protestētājiem.
Opozīcija kritizē likumu, pārmetot, ka vara sagrābusi protestētājus par «ķīlniekiem», jo arestētie tikšot atbrīvoti tikai tad, ja 15 dienu laikā pēc likuma stāšanās spēkā, proti, svētdienas, protestētāji atbrīvos ieņemtos laukumus un valdības ēkas.