Apkopojums rāda, ka ik gadu šajā nozarē no dažādiem avotiem ieplūst 215,2 miljoni latu. Savukārt par valsts finansētajām budžeta vietām, kuru līdzšinējos sadales principus R. Ķīlis plāno izjaukt, izglītības iestādes pērn kopumā saņēma 55 miljonus latu.
Tiesa, cik lielā mērā R. Ķīlim izdosies īstenot iecerētās reformas, šobrīd nav skaidrs, jo vairākumam augstskolu viņa plosīšanās nav pa prātam. Vakar koalīcijas padomes sēdes laikā augstākās izglītības reformu bloķētājiem pievienojās arī Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK un Vienotība, Dienai pauž R. Ķīlis. Proti, koalīcija nolēma uz nedēļu atlikt pretrunīgi vērtēto augstskolu akreditācijas noteikumu izskatīšanu. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos noteikumus bija paredzēts valdībā izskatīt šodien, taču tas nenotika, jo augstskolu rektori nepiekrita izstrādātajai redakcijai, bet IZM nebija gatava ņemt vērā viņu iebildumus.
Augstskolu pretestību IZM izstrādātājiem noteikumiem izsaucis punkts, kas paredz studiju virzienu akreditācijas nodošanu neatkarīgas institūcijas rokās, ko izvēlētos starptautiskā konkursā. Patlaban to dara pašu augstskolu uzraudzītais Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs (AIKNC). Ar centra darbību R. Ķīlis nav apmierināts. Tāpat ministrs nav mierā ar augstākās izglītības izvērtēšanas rezultātiem, kas esot pārāk maigi. Proti, kvalitatīvo studiju programmu listē iekļuva arī tās, kurām starptautiskie eksperti piešķīra mazu punktu skaitu. Šī iemesla dēļ ministrs tos uzdevis pārrakstīt. Ekspertu piešķirto punktu skaitu IZM nemainīs, bet atzinumu par programmas kvalitāti gan.
Ne tik tālā nākotnē R. Ķīlis cer dalīt budžeta vietas, balstoties uz pārrakstītajiem atzinumiem par studiju programmu kvalitāti. «Budžeta vietu sistēma pastāvēs vēl kādu gadu divus. Tikmēr mums vienkārši ir maksimāli jāracionalizē šī sistēma, un kvalitātes faktora pielikšana budžeta vietu sadalē tomēr ir racionāla,» uzskata ministrs. Tas nozīmē, ka konkrētai jomai paredzētas budžeta vietas izdalīs nevis, piemēram, uz studiju programmām, bet gan divām kvalitatīvākajām.
«Mehānisms, kad viņi paši sev dala naudu, vienkārši nav efektīvs,» uzskata R. Ķīlis. Par to viņš pārliecinājies pērn, kad AIP nespējusi vienoties par aptuveni 40 budžeta vietu sadali un šo lēmumu mēģināja atstāt ministra ziņā. «Tas ir viens no viskrāšņākajiem maldu stāstiem, ko es par AIP esmu dzirdējis,» uz to atbild AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra. Viņš stāsta, ka AIP sagatavotu budžeta vietu sadalījumu nosūtīja IZM saskaņošanai, bet Latvijas Universitāte (LU) nebija mierā ar šādu sadali un sūdzējās ministram, tādēļ R. Ķīlis to atmetis atpakaļ. LU mācību prorektors Andris Kangro saka, ka LU ministram personīgi nav sūdzējusies, R. Ķīlis bijis klāt AIP sanāksmē, kurā LU pauda iebildumus. R. Ķīlis par notikušo atbild neviennozīmīgi: «Man ir pilnīgi vienalga, kura no augstskolām tieši nāk vai kurš tieši to sarakstu iesniedz. Tā visa situācija tikai apstiprina to, ka augstskolas pašas savā starpā budžeta vietas nespēj sadalīt.»