«Šķiet, ka Ķīnai katru gadu ārpasaulei jāpaskaidro, kādēļ mums vajadzētu stiprināt nacionālo aizsardzību un kādēļ mums vajadzētu palielināt militāro budžetu,» ziņu aģentūra Xinhua citēja valdības pārstāvja Fu Jiņa teikto. «Ķīnas miermīlīgā ārpolitika un militārā aizsardzības politika nepieciešama drošībai un mieram Āzijā.»
Finanšu ministrija vēsta, ka militārajām vajadzībām atvēlēti 740,6 miljardi juaņu (ap 64 miljardiem latu). Palielinājums iezīmē ne vien Ķīnas piesardzību, ņemot vērā teritoriālās domstarpības ar Japānu un Dienvidaustrumāzijas valstīm, bet arī augošo ķīniešu tautas neapmierinātību ar korupciju, piesārņojumu un varas ļaunprātīgu izmantošanu.
«Tas parāda, ka Ķīnas Komunistiskā partija ir vairāk satraukta par potenciāliem destabilizācijas riskiem, kas nāktu no valsts iekšienes, nevis ārpuses, norādot, ka partija ir kļuvusi krietni nepārliecinātāka,» ziņu aģentūrai Reuters norādīja cilvēktiesību aizstāvju organizācijas Human Rights Watch pētnieks Nikolass Bekelinss.
Ķīnas premjerministrs Veņs Dzjabao pēdējā uzrunā Kongresam pirms vērienīgās varas maiņas noslēguma uzsvēra, ka Ķīnas ekonomikai šogad kā mērķis noteikta izaugsme 7,5% apmērā, neslēpjot, ka nāksies smagi strādāt, lai to sasniegtu. Plānots radīt arī vairāk nekā deviņus miljardus jaunu darbavietu, bezdarba līmenim pilsētās neļaujot pārsniegt 4,6% atzīmi.