Lielākā artava medaļu (71%) Londonā izcīnīta sporta veidos, kuros ķīnieši dominē jau izsenis. Tie ir badmintons, galda teniss, daiļlēkšana, vingrošana, svarcelšana un šaušana. Taču Londonā viņu sportisti progresējuši burāšanā, paukošanā, boksā, teikvondo, riteņbraukšanā, sinhronajā peldēšanā, loka šaušanā un cīņā. Visos šajos sporta veidos ķīnieši izcīnījuši vairāk medaļu nekā Pekinā. Par sevišķi negaidītu pārsteigumu var uzskatīt sešas zelta medaļas (16% no visām zelta godalgām) peldēšanā un vieglatlētikā, kurā pēc Pekinas olimpiskajām spēlēm ķīniešiem bija viszemākie panākumi - tikai 31. vieta visu valstu rangā.
Londonas spēļu pēdējā dienā Ķīnas delegācijas pārstāvis Liu Pengs, rezumējot savas valsts pārstāvju iespēto, uzsvēra panākumu galvenos stūrakmeņus - zinātnes attīstību un sportistu disciplīnu, kuras pamatā ir sportiskais gars. Pengs ar lepnumu atzina, ka Ķīnas sportisti ievēroja delegācijas vadības norādījumus, respektējot pretiniekus, tiesnešu lēmumus un ievērojot godīguma principu.
Te der atcerēties spēļu atdošanas skandālu badmintonā. Astoņas sievietes tika diskvalificētas no sacensībām par necenšanos uzvarēt maču, lai nākamajā kārtā iegūtu vājākus pretiniekus. Diskvalificētie Dienvidkorejas un Indonēzijas pāri iesniedza apelāciju šādam lēmumam, bet Ķīnas delegācija atzina, ka šāda rīcība bijusi negodīga, publiski atvainojoties sabiedrībai un nosodot savas valsts sportistu un viņu treneru lēmumu «atdot» spēli.