Arī Londona un Honkonga
Par Alibaba lēmumu doties uz biržu kļuva zināms šā gada martā, un ziņas oficiāli apstiprinājās maija sākumā, kad uzņēmums iesniedza IPO pieteikumu ASV Federālajā vērtspapīru un biržu komisijā, pieticīgi norādot, ka mērķis ir iegūt vienu miljardu ASV dolāru (0,74 miljardi eiro), - šos līdzekļus paredzēts izmantot kompānijas ekspansijai rietumu tirgos. Neoficiāli kļuva zināms, ka IPO laikā tiks pārdots ap 12% Alibaba akciju, kuru cenu Wall Street Journal lēš 20 miljardu, bet Financial Times - 15-25 miljardu ASV dolāru apmērā. No akciju cenas IPO laikā būs atkarīga arī kompānijas tirgus kapitalizācija, prognozes par to svārstās robežās no 150 pat līdz 250 vai vēl vairāk miljardiem dolāru.
Savukārt jūnija beigās Alibaba paziņoja, ka starp diviem iespējamajiem IPO laukumiem - biržām NASDAQ un Ņujorkas fondu biržu NYSE - priekšroku devusi pēdējai. Eksperti uzskata, ka lēmums saistīts ar tehniskajām problēmām, kādas 2012. gadā NASDAQ radās Facebook IPO laikā, - kopš šī atgadījuma lielie spēlētāji, kā to pērn izdarīja arī Twitter, aizvien biežāk priekšroku dod tieši NYSE. Kā norāda aģentūra Bloomberg, ja no 2001. līdz 2011. gadam NASDAQ tika izvietotas 122 informācijas tehnoloģiju un interneta kompāniju akcijas, savukārt NYSE tikai 42, tad no 2012. gada sākuma līdz šā gada marta beigām attiecība jau ir 35 pret 45. Tā kā komisijas maksas par IPO veido būtisku biržu ieņēmumu daļu, Alibaba izvēle nešaubīgi ir ieguvums NYSE. (Izvēle par labu NYSE nenozīmē, ka Alibaba akcijas tiks tirgotas tikai Ņujorkā - IPO dienā tās būs pieejamas visā pasaulē, lai gan galvenie tirdzniecības laukumi būs Ņujorka, kā arī Londona un Honkonga.)
Ir vērts uzsvērt, ka Alibaba un IPO organizatori - vesela plejāde slavenu finanšu institūtu (Citi, Credit Suisse, Deutsche Bank, Goldman Sachs, JPMorgan un Morgan Stanley), kuri cer sadalīt vienu no lielākajām komisijas maksām IPO vēsturē (vismaz 400 miljonu dolāru), - prasmīgi uztur intrigu. Tā IPO datums joprojām nav noteikts, lai gan neoficiāla informācija liecina, ka tas būs 8. augusts. Šādas izvēles pamatā it kā ir neliela māņticība. Ķīniešu valodā «ba» nozīmē astoņi, kas ir ķīniešu laimīgais skaitlis un skan līdzīgi vārdam «uzplaukums» jeb «fa». Par labu šim datumam liecina arī Alibaba izvēlētais tā dēvētais tikeris - BABA. Jāpiebilst gan, ka IPO datums, protams, var mainīties kādu iepriekš neparedzētu apstākļu ietekmē.
Statistika, kas satriec
Alibaba Group, kuras centrālā mītne atrodas Ķīnas pilsētā Handžou, 1999. gadā nodibināja bijušais angļu valodas skolotājs, pašlaik 49 gadus vecais Džeks Ma, kurš šobrīd ir 8,9% grupas akciju īpašnieks, direktoru padomes priekšsēdētājs un Alibaba publiskā seja. Kompānijas izpilddirektors ir tās otrs lielākais privātais akcionārs Džonatans Lu (3,6% akciju), kuru Džeks Ma pats arī esot izraudzījis kompānijas izpilddirektora amatam. Savukārt lielākie akcionāri - investori - ir Japānas telekomunikāciju gigants Softbank (37%) un amerikāņu Yahoo! (24%), turklāt tieši daļas Alibaba ir amerikāņu Yahoo! galvenais aktīvs. Kā norāda biznesa analītiķi, pašas Yahoo! pamatbizness (gan neskaitot Yahoo! Japan) un pērn iegādātā Tumblr veido tikai 25% Yahoo! vērtības, un tieši Yahoo!, kura plāno IPO laikā pārdot ap 40% savu Alibaba daļu, iegūtos līdzekļus izmantojot galvenokārt pa-matbiznesa attīstīšanai, arī būs galvenā ieguvēja no Ķīnas giganta iziešanas ASV biržā. Ķīnas valdības izvirzīto prasību dēļ Alibaba akcionāru līgumi gan ir noslēgti tā, ka lielo akcionāru iespējas ietekmēt grupas uzņēmumu politiku ir ierobežotas, - šajā ziņā spēles noteikumus turpina diktēt kompānijas dibinātāji.
Alibaba Group darbība tika sākta Dž. Ma dzīvoklī tikai ar 60 tūkstošiem ASV dolāru (līdzekļus gandrīz vārda tiešā nozīmē sagrabināja pats Dž. Ma un 18 viņa draugu, jo tik šķietami absurdai un inovatīvai idejai kā Ķīnas interneta veikals tobrīd atteicās ticēt bankas un finanšu iestādes, kurās vērsās Dž. Ma). Tagad Alibaba Group kontrolē ap 80% elektroniskās tirdzniecības Ķīnā, nodrošinot ap 70% pasta sūtījumu valsts teritorijā. Holdingam pieder ne tikai pasaules lielākā B2B (pēc principa «bizness biznesam» veidotā) vairumtirdzniecības platforma Alibaba.com, bet arī tādi cits citu papildinoši uzņēmumi kā Taobao.com (eBay līdzinieks), Tmall.com (Amazon līdzinieks), grupu iepirkšanās vietne Juhuasuan.com, Ķīnas preču mazumtirdzniecībai ārvalstīs paredzētais Aliexpress.com, elektronisko maksājumu sistēma AliPay (PayPal līdziniece), Yahoo! Ķīnas versija un vēl citas struktūras.
2013. finanšu gadā Alibaba Group abu galveno vietņu apgrozījums bija līdzvērtīgs 247 miljardiem ASV dolāru (177 miljardi - Taobao.com un 70 miljardu - Tmall.com) un tās aktīvi izmantoja 231 miljons pircēju. Grupas ieņēmumi pērn sasniedza 8,4 miljardus, savukārt peļņa bija 3,7 miljardi ASV dolāru, attiecīgi par 52% un 275% vairāk nekā 2012. finanšu gadā. Jāpiebilst, ka Alibaba grupas uzņēmumi lielāko daļu peļņas gūst no reklāmas izvietošanas.
Pieaugums «tikai» 39%
Lai arī Alibaba nešaubīgi ir straujāk augošā elektroniskās tirdzniecības kompānija pasaulē un, pēc daudzu domām, - potenciālā nozares globālā līdere, kas spēs pacelt tirdzniecību internetā jaunos augstumos -, nelielu darvas karoti vispārējā optimismā ielēja tas, ka šā gada pirmajos trijos mēnešos Alibaba apgrozījums pieauga «tikai» par 39%, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu 2012. gadā, lai gan ceturksni iepriekš (2013. kalendārā gada pēdējos trijos mēnešos) apgrozījums pieauga par 66%, salīdzinot ar gadu iepriekš.
Lai arī jebkura cita no lielajām elektroniskās tirdzniecības platformām par šādu izaugsmi var tikai sapņot, tomēr minētais fakts lika skeptiķiem atcerēties, ka arī Alibaba Group ir savi trūkumi, kuru ietekmē investoru cerības uz straujas izaugsmes turpināšanos var izrādīties pārspīlētas. Jāatceras, ka grupas panākumi Ķīnā skaidrojami ar ilggadēju konkurences neesamību. Alibaba dominē Ķīnas interneta tirdzniecībā, jo nevienai ārvalstu kompānijai nav izdevies iekarot ķīniešu sirdi un maku, taču pēdējā laikā pretenzijas uz šo sfēru sāk izvirzīt arī citi Ķīnas uzņēmumi, piemēram, elektronikas tirdzniecības platforma jd.com, aiz kuras stāv Ķīnas telekomunikāciju gigants Telcent.