Kipras prezidentūras piedāvājums paredz budžeta samazināšanu par aptuveni 50 miljardiem. Eiropas Komisija (EK) jau paziņojusi, ka Kipras piedāvājumu neatbalsta, un joprojām pastāv uz jau jūnijā izteikto priekšlikumu budžetam - tas paredzēja, ka kopējam ES budžetam 2014.-2020. gadam jābūt ap triljonu, kas būtu par 5% procentiem vairāk nekā aktuālajā finanšu plānošanas periodā (2007.-2013.), EK arī jau norādījusi - budžeta palielinājums ir paredzēts uz inflācijas rēķina, līdz ar to reāli apjoms nemainītos. Tiesa, atšķirībā no dalībvalstīm, t. i., Eiropadomes, kā arī Eiropas Parlamenta (EP) EK nav veto tiesību, līdz ar to šis paziņojums ir uzskatāms par nostājas paušanu. Taču arī EP atšķirībā no dalībvalstīm nebūt nav sajūsmā par ideju budžetu vēl apcirpt, vēl pagājušonedēļ eiroparlamentārieši izsūtīja rezolūciju, kurā norādīja - budžeta kopējais apjoms nevar būt mazāks kā aktuālajā plānošanas periodā.
Plānotais budžeta samazinājums visvairāk skars Kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu, ko piedāvāts samazināt par aptuveni 7,5 miljardiem eiro jeb apmēram 2%, savukārt Kohēzijas politikas finansējumam paredzēts par aptuveni 53 miljardiem eiro jeb apmēram 14% mazāk, salīdzinot ar EK iesniegto budžeta priekšlikumu. Eiroparlamentāriete Sandra Kalniete (Vienotība) norāda, ka šāds samazinājums ir nepieļaujams, jo tas ierobežos iespējas nodrošināt taisnīgāku tiešmaksājumu sadali un it īpaši pienācīgus Kohēzijas fondu līdzekļus jaunajām dalībvalstīm. Zemkopības ministre Laimdota Straujuma jau norādījusi - Kipras priekšlikums nav pieņemams, jo nav panākts progress tiešo maksājumu lauksaimniekiem izlīdzināšanā dalībvalstu starpā. Diena jau vairākkārt ziņojusi, ka Latvijas pozīcija attiecībā uz daudzgadu budžetu ir stingra un nepiekāpīga - tiešmaksājumiem jābūt izlīdzinātiem vismaz 80% apmērā no vidējā līmeņa, savukārt Kohēzijas aploksni samazināt nedrīkst. Tiesa, pēc Dienas rīcībā esošās informācijas, lauksaimniekiem zināmā mērā ir paveicies - sākotnēji bijis plānots «nogriezt» pat 40 miljardus eiro.
Būtībā Kipras piedāvātais «sarunu rāmis» tikai iezīmē virzienus, kuros ES dalībvalstu vadītājiem būtu jāspriež par kopējo budžetu, taču jau tagad ir skaidrs, ka vienprātību panākt būs sarežģīts uzdevums. Ar budžeta samazinājumu 50 miljardu apmērā visneapmierinātākās būs trīspadsmit valstis, kas saņem lielāko kohēzijas atbalstu. Taču arī tie, kuri pastāv uz budžeta apcirpšanas nepieciešamību, ar Kipras piedāvājumu mierā nav. Vācija, Dānija, Somija un Francija pastāv, ka «jānogriež» vismaz 100 miljardi. Vēl lielāku samazinājumu - par vismaz 115 miljardiem, bet vēlamajā gadījumā par 130 miljardiem eiro, - pieprasa Zviedrija, Nīderlande un Lielbritānija, divas pēdējās jau draudējušas izmantot savas veto tiesības, ja nepanāks cerēto. Ar veto draud arī dāņi, kuri vēlas saņemt atlaidi iemaksām ES budžetā.
Nozīmīgākais sarunu raunds, kurā jau konkrēti varētu iezīmēties budžeta reālās aprises, paredzēts novembra beigās Eiropadomes samitā. Lai budžets varētu stāties spēkā 2014. gada 1. janvārī, par to jāvienojas tuvākajos mēnešos.