Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +17 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 23. septembris
Vanda, Veneranda, Venija

Klausīšanās ar acīm

Astotā Pasaules koru olimpiāde jau pusē, noskaidrota virkne konkursu laureātu, un piedzīvots pasaules apvienotā kora lielkoncerts. Arī amats, kā orientēties pasākumu blīvumā, nu jau ir rokā. Tā kā visus koncertus, konkursus, meistarklases izskraidīt neizdodas, vismaz kļuvis skaidrs, uz kuru pusi lūkoties. Cilvēks ir ziņkārīgs radījums un dodas turp, kur var ieraudzīt kaut ko jaunu, neierastu, eksotisku.

Pretstati

Augstās, akadēmiskās koru kultūras līmenis šī vārda klasiskajā izpratnē ziņkārīgam cilvēkam šoreiz nav galvenā prioritāte. Jāizmanto retā vai pat unikālā izdevība pavērot koru sacensības un uzvarētāju koncertpriekšnesumus tādās aizraujošās kategorijās kā skatuviskā tautas mūzika, popmūzikas/šovu kori, spiričueli, gospeļi, barbershop kvarteti vai barbershop kori, džezs, populārā kora mūzika. 29 kategoriju saraksts ir niansēts. Piemēram, sakrālā mūzika a cappella stingri nošķirta no sakrālās mūzikas ar pavadījumu vai garīga satura mūzikas.

Ziņkārība bija mans ceļvedis, svētdien dodoties uz vienu no diviem čempionu koncertiem, kuros uzstājās nule titulētie uzvarētāji. Čempionu grupa ir augstākā līga, tajā sacenšas kori, kuri jau plūkuši laurus citos starptautiskos konkursos. Patīkami, ka laureātu vidū ir daudz latviešu koru, tostarp RTU vīru koris Gaudeamus un Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas meiteņu koris, kuri svētdien uzstājās čempionu koncertā Kongresu namā. Bet turpat blakus - brīnišķīgs Sverdlovskas bērnu filharmonijas zēnu koris, kurš dzimtajā repertuārā apbūra ar dzīvīgu un augstu vokālo standartu, ar izteiksmīgu un precīzu intonāciju, ar dzidriem soprāniem un gaumīgu teatralizāciju. Pilnīgs pretstats ir Pretorijas Universitātes koris no Dienvidāfrikas, kurš sulīgi nodzied spiričuelu. Savukārt Nankajas Universitātes studentu koris no Ķīnas, uzvarētājs skatuviskās tautas mūzikas konkursā, krāšņi nacionālos tērpos izspēlē kareivīgu nenotikušu precību ainu Ardievu, mana konkubīne!. Šķiet, ka līgavai līgavainis nepatīk, tāpēc viņa un viņas pavadones ķeras pie zobeniem. Līgavas virtuozā žonglēšana ar diviem zobeniem ļauj pilnīgi nemaz nebēdāt par vokālā baudījuma trūkumu.

Himna Queen stilistikā

Neviens no Latvijā demonstrētajiem televīzijas Koru karu šoviem nestāv līdzās dinamiskajai horeogrāfijai un asprātīgi veidotajiem tērpiem, ar kuriem līdztekus kora un solistu vokālajai atdevei publiku acumirklī uzkarsēja Kearsney koledžas koris no Dienvidāfrikas, popmūzikas šovu koru sacensības līderis. Vispirms - atveidojot Bastīlijas sturmēšanu, pēc tam - īstā popmūzikas hitā Runaway Baby. Pēc tam kad lielākā pasaules kopkora mēģinājumu Mežaparka Lielajā estrādē iztraucēja spējš vasaras negaiss, gaidītais Lielkoncerts īstenojās ne tik kuplā 15 000 dziedātāju starptautiskā buķetē, kā bija cerēts. Tautu sanākšanas gaitā uz koncerta otro daļu Dziesma pasaulei bija dīvaini klausīties daudzo valstu koru aicinājumus un pieteikumus, taču realitātē ieraudzīt tikai dažus drosmīgākos no plānotajiem 5000 ciemiņiem. Izpalika arī ekspresīvā Yamato drummers no Japānas, kuru iespaidīgo dažāda lieluma bungu rībināšanu un neatvairāmo iedarbību uz publiku personiski pieredzēju pirmajā Zvaigžņu koncertā Arēnā Rīga. Toties bija interesanti vērot pārsteidzošos eksotisko koru solo priekšnesumus - Kearsney koledžas oranžzābakoto vīru šovu un krāsaini tetovēto Indonēzijas Iyanoko Patea Choir.

Desmit tūkstoši Latvijas koru dziedātāju, protams, palika savās vietās un koncerta pirmajā daļā (Dziesma Latvijai) virsdiriģentu Kaspara Ādamsona, Mārtiņa Klišāna, Andra Veismaņa, Airas Birziņas, Edgara Račevska, Jāņa Zirņa, Māra Sirmā un Inta Teterovska vadībā demonstrēja starptautiskajai publikai latviešu Dziesmu svētku repertuāra un gaisotnes koncentrātu - no latviešu tautas dziesmām līdz Jāzepa Vītola Gaismas pilij un Raimonda Paula Manai dzimtenei, ar pašu Maestro pie klavierēm. Savukārt koncerta otrajā daļā tie jau pārauga Baltijas Dziesmu svētkos ar Hirvo Survu un Vītautu Miškini virsdiriģentu tribīnē un tālāk - jau pasaules elpā, kurā izskanēja gan Mārtiņa Brauna Saule. Pērkons. Daugava (virsdiriģents Romāns Vanags), gan Džuzepes Verdi Vergu koris no operas Nabuko (virsdiriģents Mārtiņš Ozoliņš). Tomēr visinteresantākais bija brīdis, kad virsdiriģenta tribīnē kāpa viesi. Zviedru diriģents Freds Šēbergs, kurš daudzus gadus vadījis Pasaules jauniešu kori, ar atbilstoši plašu žestu novadīja Edvarda Elgara Land of Hope and Glory, koordinējot kopkora un pūtēju orķestra Rīga muzicēšanu. Savukārt pasaulē atzītais gospeļmūzikas eksperts Andrē Tomass, kurš dzimtajā ASV, Floridā vada kori ar 250 dziedātājiem, kopā ar solistu Valtu Vitmenu vadīja neaizmirstami pacilājošu gospeļa Happy Day atskaņojumu. Ērikam Ešenvaldam izdevies radīt lielisku melodisku 8. Pasaules koru olimpiādes himnu - My song, kas vainagoja vakaru Romāna Vanaga vadībā un ar Intara Busuļa solo. Tā neatpaliek no labākajiem mūziklu paraugiem un vērienīgumā sasaucas ar grupas Queen mūzikas stilistiku.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?