OĻEGS ZNAROKS
Sākums īsti neizdevās. Bija maz metienu uz pretinieku vārtiem. Pirmajā periodā pieci metieni, arī otrajā tikai pieci - ar tādu aktivitāti ir grūti kaut ko izdarīt. Trešajā periodā komanda spēlēja neslikti. Ātri guvām vārtus, un visu laiku bija pārliecība, ka panāksim izlīdzinājumu. Izdevības bija. Šveices spēles maniere mūs nepārsteidza - vienmēr ir spēlējusi ātru un atlētisku hokeju. Bijām tam gatavi, bet divas kļūdas aizsardzības zonā pārvilka svītru cerībām. Uz jaunības rēķina var norakstīt tās kļūdas. Cilvēki ir atbraukuši spēlēt pirmo pasaules čempionātu (runa ir par Andri Džeriņu). Nav nozīmes viņus bārt, lai iekrāj pieredzi. Nedomāju, ka pieredzējušu aizsargu trūkums izšķīra iznākumu. Kā lai vaino aizsargus, ja divas ripas «atveda» uzbrucēji. Aizsargi kopumā spēlēja normāli. Drīzāk jāsaņemas ir uzbrucējiem, kuri bija aizmirsuši par metieniem. Protams, jāuzlabo spēle skaitliskajā vairākumā. Bija epizode, kurā mums bija divi vairākumi pēc kārtas, un tad noteikti vajadzēja gūt vārtus. Trešajā periodā vaicāju puišiem, vai viņi izturēs trijās maiņās, un viņi teica, ka jā.