«Nīku, nīku... Čīkstēju, ņēmos, līdz meita teica: «Beidz čīkstēt, taisi pati to, ko gribi!» Un izveidoju savu studiju Kurši. Domāju, sanāksim kādas piecas sešas rokdarbnieces, bet jau uz pirmo nodarbību atnāca 15 dāmas. Pēc tam vēl vairāk.» Tagad Latvijas - Šveices projektā, ko novados realizē Sieviešu tiesību institūts (STI), Biruta iesaistījusi jau vairāk nekā 40 sava novada mājamatnieku.
Esam liela bagātība
«Esmu ļoti apmierināta - projekts dod iedvesmu noticēt sev, ka varam! Ka varam vēl vairāk. Pirms tam domāju: ko gan es zinu, protu adīt un tamborēt, vairāk neko, citi daudz gudrāki. Tagad esmu guvusi pārliecību, ka esam tā vērtas, lai savus darbus prezentētu arī aiz Latvijas robežas. Mums ir ko rādīt! Un ar to, ko mākam, esam liela bagātība!»
Senioru ceļa apmācības programmā talsnieki apgūst jaunas zināšanas - sākot ar galda kultūru, beidzot ar praktiskām iemaņām, kā dibināt nevalstisko organizāciju. «It kā šķiet - ko tur pensijas vecumā vairs apgūt galda kultūru... Bet nodarbības tik interesantas! Projekta ietvaros tagad bieži braucam uz ārzemēm. Uzvesties jāprot, lai neizblamētos. Piemēram, kur likt salveti? Papīra salveti nevar klēpī likt, tikai auduma. Un to nevar spraust aiz dekoltē,» smej Biruta. «Un ja restorānā samaksā un esi pateicis «paldies», tad zini - lai cik lielu summu būsi iedevis, atpakaļ no tās neko nedabūsi. Ja iedod naudu un «paldies» vēl nesaki, oficiantam ir jādod atlikums,» pamāca Biruta.
Zināšanas kā instruments
Talsos jau iemācījušies, kā dibināt nevalstisko organizāciju. «Man Sieviešu tiesību institūtā visu laiku teica: taisi biedrību! Bet man bija bail. Es to nevarēšu. Taču pēc projekta nodarbībām sapratu, ka mēs, talsnieces, nekur tālāk netiksim, ja nebūs biedrības. Saņēmāmies un izdarījām,» lepojas Biruta. Darba ar papīriem tagad gan esot daudz. «Domē iesniedzām projektu par līdzfinansējumu telpu aprīkojumam - mums nepieciešami krēsli, galdi, šujmašīna, adāmmašīna. Savulaik pat ar telpām grūti gāja, bet tagad saprotam, ka zināšanas ir instruments, ar kuru varam panākt to, ko gribam! Idejas jau mums ir, bet visam pamatā finansējums. Visi raud: nav naudas. Caur šo projektu esam iemācījušies, kā tikt pie naudas. Jo ar čīkstēšanu vien nekas nebūs.»
Rudenī sākšoties datorkursi. Daudzi Talsos tos gaidot. «Mājās sēžot, šķiet - var iztikt arī bez tiem. Bet, ja grib aktīvi darboties, dzīve piespiež mācīties. Tikai pašam ir jāgrib!» uzskata Biruta.
Netur sveci zem pūra
Talsu rokdarbnieču darinājumi kļuvuši pieprasīti ārzemēs. «Kāda bavāriete brauks pakaļ tamborētiem lina svārkiem. Ārzemniekiem ļoti patīk mūsu dabīgā materiāla izstrādājumi. Uz Ameriku aizveda mūsu austo segu, šalles, uz Itāliju - tamborētos linu maisiņus. Mēs arī nopelnām. Būs cepuru izstāde - iesaistīju meitenes, lai saada cepures, lai man vienai nav Talsi jāapada.» Biruta lepna, ka projektā iesaistījušās dāmas neskopojas ar zināšanām. «Nāk gudras meitenes. Prieks, ka viņas netur sveci zem pūra - mācām cita citu, stāstām, ko esam atklājušas. Uz Senioru ceļa nodarbībām kāda kundze savos 76 gados brauc pat no Strazdes. Saku viņai: «Tu taču pati tik daudz zini!» Bet nē, Senioru ceļā esot labs kolektīvs, laba aura.» Novembrī dāmas brauks uz Tallinu mācīties, kā apģērbā, aksesuāros etnogrāfiju sasaistīt ar mūsdienām.
Bet kungi? «Kungi sēž mājās un gaida mūs,» nosmaida Biruta. «Esam sieviešu kolektīvs. Gribētos iesaistīt kokamatniekus, rudenī organizēsim klūdziņu pinēju kursus, bet vai būs atsaucība? Kungiem vairāk pa māju patīk. Bet tas labi, ka viņi mūs laiž apkārt pa pasauli skriet.» Vienu dāmu esot iesaukušas par Viesuli. «Pāri septiņdesmit, bet viņa visur skrien, piedalās. Galvenais, cilvēkus dabūt ārā no mājām, tad viss notiek,» adot zeķi, piebilst projekta dalībniece Brigita France.