Ja situācija nonāktu līdz balsojumam Saeimā par KNAB vadītāja Normunda Vilnīša atbilstību amatam, tas būtu pārbaudījums koalīcijas stabilitātei un varētu kaitēt premjera reputācijai, ja Saeima šo ierosinājumu neatbalstītu. Bez Zaļo un Zemnieku balsīm KNAB vadītāja atbrīvošana nav iespējama. Savukārt vēl lielāks strupceļš tiek prognozēts, ja līdz izšķiršanai parlamentā jautājums nenonāk.
Nav ātra risinājuma
Pēc premjera iniciatīvas uz agrākās starpinstitūciju komisijas bāzes ir izveidota darba grupa virsprokurora Arvīda Kalniņa vadībā, kura līdz 2011. gada 10. janvārim tagad jau analizēs arī KNAB vadītāja vietnieku Alvja Vilka un Jutas Strīķes, kā arī vēl vairāku amatpersonu ziņojumā minētos faktus par aptuveni 70 prettiesiskām rīcībām, kuras, iespējams, veicis KNAB vadītājs N. Vilnītis. Ja fakti apstiprinātos, būtu pamats izveidot komisiju, kura jau izvērtētu KNAB vadītāja atbilstību amatam. Ja šī komisija secinātu, ka par to tiešām ir pamats šaubīties, tad valdība var lūgt Saeimu lemt par N. Vilnīša atbrīvošanu no amata.
Šī laikietilpīgā procedūra liecina, ka prezidenta aicinājumu ir grūti paātrinātā tempā īstenot, bet tikmēr KNAB vadītājs un viņa vietnieki turpina publiski konfliktēt, apvainojot cits citu iespējamās prettiesiskās darbībās - arī informācijas noplūdināšanā. Risks, ka no KNAB tiek noplūdināta operatīvā informācija, varētu būt viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc uz tajā notiekošo asi reaģēja arī Valsts prezidents V. Zatlers, jo tas ir saistīts arī ar Latvijas starptautisko prestižu no valsts uzticamības viedokļa, mazsvarīga nav arī korupcijas apkarošanas iestāžu reputācija valstī. V. Zatlers pagājušās nedēļas nogalē LNT raidījumā 900 sekundes uzsvēra, ka KNAB ar korupcijas apkarošanu vairs nenodarbojas, bet strīdas savā starpā, kas «jau ir traģikomiski».
Opozīcija uzskata, ka situācija KNAB ir «pārāk ielaista», kam par iemeslu, iespējams, bija premjera izvairīšanās to risināt pirms vēlēšanām, bet tagad savukārt valdības prioritāte ir valsts budžeta pieņemšana. Apvienības Par labu Latviju! deputāts Māris Kučinskis, kurš 9. Saeimā vadīja Nacionālās drošības komisiju, atgādināja, ka komisija par notiekošo KNAB informēja premjeru jau gada sākumā, kad viņš kā KNAB pārraugs vēl varēja ikdienas komunikācijā ar vadošajām KNAB amatpersonām mēģināt iestādē notiekošo noregulēt. Uz jautājumu, kā nepieļaut situācijas tālāku eskalāciju, Nacionālās drošības komisijas priekšsēža vietnieks Dzintars Zaķis (Vienotība) teica, ka ātrs risinājums nav iespējams, jo visam jānotiek saskaņā ar likumu.
Paredz strupceļu
Neviens no risinājumiem nav tāds, lai premjers no situācijas varētu iziet bez grūtībām. Maz ticams, ka V. Dombrovskis nostātos N. Vilnīša pusē un ļautu atbrīvot vietniekus, jo līdz šim Vienotība ir pozicionējusies vairāk kā vietnieku nostājas atbalstītāja. Saeimas priekšsēde S. Āboltiņa un iekšlietu ministre Linda Mūrniece (Vienotība) ir pieļāvušas, ka risinājums varētu būt visas KNAB vadības - priekšnieka un abu vietnieku - nomaiņa. Taču Saeima nevar lemt par KNAB vadītāja vietnieku atbilstību amatam, jo viņu iecelšana ir KNAB vadītāja kompetencē, Dienai atgādināja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība), kurš ir arī starpinstitūciju darba grupā. Viņaprāt, strupceļš var rasties tad, ja šī grupa neredz pamatu KNAB priekšnieka atbilstību vērtējošās komisijas izveidei. Savukārt, ja šādu komisiju izveido, tad tajā nevajadzētu būt nevienam politiķim, uzskata A. Latkovskis.
Aizsardzības komisijas sekretārs Kārlis Seržants (ZZS) uzskata, ka ir jāievēro likumā noteiktā procedūra, taču atzina, ka vadošo personu cilvēciskā nesaderība grauj KNAB prestižu, kas nevar ilgi turpināties. Taču, lai rosinātu vadītāja atbrīvošanu, premjeram būtu jānāk ar nopietniem argumentiem, jo KNAB priekšnieka «nomešana mešanas pēc nenotiks», teica K. Seržants, lūgts raksturot ZZS iespējamo rīcību balsojumā par N. Vilnīša atbrīvošanu, ja līdz tam nonāktu. Izsakot personīgās domas, K. Seržants atkārtoja: «Ir vajadzīgi ļoti nopietni argumenti, bet, ja tādi būs un redzēsim, ka nav labi, tad balsosim, kā valstij labāk.» Balsojums ir aizklāts un tāpēc neprognozējams.