«Atnāk cilvēks, stāsta, kā zaudējis darbu, bet sarunā noskaidrojas, ka aina ir cita,» stāsta Nodarbinātības valsts aģentūras karjeras konsultants Kaspars Kopāns. «Bieži vien konsultantam jābūt tikai klausītājam. Jautā un atbild pats klients. Uzklausu, lai cilvēks tiek skaidrībā par sevi dažādos jautājumos.»
Pirms vairākiem gadiem Latvijā darbojās Karjeras izvēles centrs. To reorganizēja. Vēlāk Karjeras aģentūra tika nodota Nodarbinātības valsts dienestam. Ja pirms pāris gadiem karjeras centra mērķauditorija bija jaunatne un bez darba palikušie, tagad situācija ir apgriezti proporcionāla - prioritārie klienti ir bezdarbnieki. «Primārais, ar ko vajadzētu nodarboties Valsts nodarbinātības aģentūrā, būtu jauniešu un skolēnu virzīšana arodos, kas atbilst viņu interesēm, raksturam, temperamentam, zināšanām. Situācija, ka nāk bezdarbnieki pēc darba zaudēšanas, diemžēl jau ir valsts palīdzība cīņai ar sekām, nav nekāda preventīvā darba,» norāda K. Kopāns.
Vidējais bezdarbnieks, kurš apmeklē karjeras konsultantu, ir cilvēks vidējos gados (45-55), ar vidējo speciālo, bieži vien augstāko izglītību, atbrīvots no darba štatu samazināšanas dēļ, personiski jūtas nomākts, atlaišanu no darba uztvēris kā personisku aizvainojumu.
Atbrīvošana no darba, līdz ar to ienākumu zaudēšana, kļuvusi sāpīgāka, saspringtāka. Pirmskrīzes celtniecības buma laikā cilvēki vairāk izskatīja darba piedāvājumus, celtniecībā strādājošie varēja diktēt savus noteikumus darba devējam - no darbinieku puses bija manāms terors un pat šantāža - nemaksāsi 1000 latu mēnesī, roc grāvi pats.
Sarunas laikā tiek piedāvāti arī intereses atklājoši testi. «Tā ir tikai papīra lapa, kas var apstiprināt klientam zināmo informāciju. Jebkuram testam nepieciešama interpretācija,» pārliecināts K. Kopāns. Konsultants runā par klienta iepriekšējo pieredzi un nākotnes iecerēm.
Esot klienti, kuri saka - meklēju darbu, jāpelna nauda, jāmaksā kredīts, esmu gatavs darīt jebko. Konsultants vienmēr ieteiks atrast un noteikt sev pagaidu darba termiņus: «Ja cilvēks ir gatavs veikt darbu, kas viņam dod materiālu pamatu, noteikti jāizvirza sev termiņš, cik ilgi šo darbu strādās, un jāturpina meklēt darbs pieņemamā jomā. Ne visiem mērķis ir meklēt un atrast darbu.»
Kaspars klientiem dod mājasdarbu, kura pārbaudītājs būs pats cilvēks. Konsultants nevar sniegt padomus, bet uztic uzdevumu, kas klientam jāpaveic pašam, lai varētu celt akcijas savās un darba devēja acīs.