Padomju laikā lauksaimniecībā darbus mehanizējot un izvēršot lauku meliorāciju, 1989. gadā apstrādāja 2 568 700 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes un pienu ieguva no 535 000 govīm. Vietējo iedzīvotāju apgāde ar pārtikas produktiem bija nepilnīga, produktus izveda uz citām PSRS republikām.
Pēc neatkarības atjaunošanas pieņemtie likumi neveicināja lauksaimniecības attīstību, ražošana kļuva nerentabla. Zeme bija lēta. Ar likumu nebija noteikti ierobežojumi zemes platībai, kāda var būt viena cilvēka īpašumā. To izmantoja arī ārzemju un vietējie spekulanti. Neskatoties uz lieliem ES un Latvijas nodokļu maksātāju naudas ieguldījumiem lauksaimniecības attīstības veicināšanā, laukos notika krasa sociālā noslāņošanās.
Simtiem tūkstoši hektāru auglīgas zemes lauksaimniecības produktu ražošanā netiek izmantots. Lielas platības tiek tikai appļautas, lai iegūtu ES platībmaksājumus, šādu zemi neizmanto lauksaimniecības produktu ražošanai.
ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas prognozes rāda, ka līdz 2050. gadam pasaules iedzīvotāju skaits un pieprasījums pēc pārtikas palielināsies.
ES Latvijai ir izvirzījusi mērķi 2020. gadā no atjaunojamajiem energoresursiem saražot 40% no Latvijas enerģijas patēriņa. Tas viss rāda, ka nākotnē vajadzība pēc pārtikas produktiem un atjaunojamajiem energoresursiem tikai pieaugs.
Saražot augstas kvalitātes un vienlaikus lētu produkciju var tikai ar augstu darba ražīgumu un mehanizāciju, investējot jaunākajās tehnoloģijās. To nevar panākt mazās lauku saimniecībās, kuru zemes platība ir daži desmiti hektāru.
Tagadējās lielsaimniecības, kur ražošana notiek vairāku simtu hektāru platībā un kuras Latvijā izveidojušās uz auglīgākajām zemēm, specializējušās vienas kultūras audzēšanai un izmanto modernas ražošanas tehnoloģijas, tomēr tehniku lieto tikai sējas un ražas novākšanai, pārējā laikā tehnikai un tās apkalpotājiem ir dīkstāve.
Ko esošajiem zemes īpašniekiem darīt ar lauksaimniecībā neizmantoto zemi? Lai šādu zemi varētu izmantot konkurētspējīgas lauksaimniecības produkcijas ražošanai, atbilstoši vietējiem apstākļiem tā jāapvieno lielos ražošanas kompleksos, kur atsevišķās optimālās ražošanas vienībās - lopkopības fermās, augkopības blokos -, izmantojot modernās ražošanas tehnoloģijas, vienlaikus ražotu gan augkopības, gan lopkopības produkciju.
Zemes īpašniekiem vislietderīgāk lauksaimniecībā izmantojamo zemi apvienot lauksaimniecības produkcijas ražošanas kooperatīvos. Jaunajai valdībai savā darba programmā būtu jāparedz pasākumi kooperatīvu nostiprināšanai - pirmos gadus zemi varētu neaplikt ar nodokli, finansiāli atbalstīt modernās tehnikas iegādi, kā arī paredzēt atbalstu optimālas ražošanas tehnoloģijas izstrādē un valsts galvojumus bankām.#
Roberts Skauģis, Dr.sc.ing.
Jānis Kaktiņš, prof. Dr.sc.oec.
Georgs Bagātais, Dr.sc.ing.
Modris Villa, agronoms