Savukārt pārējā viņa karošanas māksla, kas šobrīd izpaužas, ik pa laikam publicējot internetā dažādu iestāžu darbinieku algu apskatus, drīzāk atgādina datorspēli, kurā tiek šauts pa visiem briesmoņiem, kas nāk pretim.
Līdz šim publicēti Rīgas pašvaldības uzņēmumu Rīgas siltums, Rīgas satiksme, valsts un vairāku pašvaldības policijas iestāžu, kā arī neatkarīgo uzraugu - Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) - darbinieku algas, taču, jāatzīst, plašas rezonanses masu saziņas līdzekļos uz to nav bijis. Pirmkārt, jau tāpēc, ka, zinot mediju aizkulises, žurnālisti ar skepsi izturas pret informāciju, ko nav ieguvuši paši un kas ir visiem, otrkārt, nekā jauna šajos datos nav, minētās iestādes ne vienreiz vien staipītas pa dažādiem medijiem. Datiem arī trūkst būtiska konteksta, proti, salīdzinājuma ar 2008. gadu, kad sākās ekonomiskā krīze - tad varētu arī analizēt, vai ierēdņi ko sev ir «apcirpuši» vai nav. Tiesa, EDS šādi dati varētu arī nebūt, jo tobrīd daudzas iestādes vēl atskaitījās ar papīriem.
Neo diemžēl, kā saka, nejūt drēbi - patiesībā daudz ekskluzīvāki dati sabiedrībai būtu par vienmēr čīkstošo slimnīcu pārvaldes institūciju atalgojumu, vairāku valsts uzņēmumu, piemēram, Latvijas valsts mežu algu līmeni, kā arī, protams, neskaitāmo valsts aģentūru atalgojumu aizkulisēm, kuriem tikt klāt no žurnālistu puses, var teikt, ir neiespējamā misija. Iespējams, tad arī varētu cerēt uz mediju atbalstu atalgojumu netaisnības izskaušanā, kāda neapšaubāmi valstī pastāv.
Nebeidzas arī minējumi, kas īsti ir Neo - kāda politiskā spēka meteorīts vai vientuļais vilks, kuram kāds EDS bijušais programmētājs kādā ballītē pačukstējis: «Davai, uztaisām šitādu štelli!» Līdzšinējā Neo darbība īsti neliecina, ka viņš būtu teicams mediju vai polittehnologs, līdz ar to ticamāka ir otrā versija.