Taču Dānija ir cits gadījums, un, iespējams, tieši tādēļ šeit pirms trim gadiem radusies sabiedriska kustība ar identisku nosaukumu Stop Spild Af Mad, gan tagad prestižā izdevniecībā un prestižiem pavāriem piedaloties tapusi jaunā pavārgrāmata. Galvenais dzinējspēks kustībai un grāmatai ir dāņu grafiskā dizainere Selīna Jūla, kura dzimusi 1980. gadā Maskavā un Dānijā dzīvo kopš 13 gadu vecuma. Jau agrāk presē viņa skaidrojusi iemeslus, kāpēc pievērsusies šai problēmai - uzaugot pieticīgos apstākļos Krievijā, kur ēdiens neticis izniekots, viņa nav spējusi samierināties ar Dānijā novēroto, ka ēdiena pārpalikumi nonāk atkritumu kastē. Tagad viņas sāktajai kustībai ir jau 8000 biedru, sadarbība ar valdību un starptautiskām organizācijām. Selīna dod padomus Dānijas Vides ministrijai, kā cīnīties ar ēdiena nenonākšanu atkritumos.
Ēdiena izmešanas statistika ir iespaidīga - gadā vidēji viens Dānijas iedzīvotājs atkritumos izmet 63 kg ēdiena, un tas viss naudas izteiksmē nozīmē izniekotus 16 miljardus dāņu kronu (apmēram pusotrs miljards latu) gadā. Šī oficiālā statistika mani, vēl padomju laika trūkumā, kā arī latviešu zemnieku pieticības tradīcijās augušu, nepārsteidza. Man nav īsta priekšstata, ko dāņi dara savās mājās pie vakariņu galda, taču, raugoties uz veikalu piedāvājumu, novērojumi par izšķērdību radās uzreiz pēc ierašanās šajā valstī.
Iespējams, ka viens no iemesliem dāņu izšķērdībai ar ēdienu ir lielā labklājība, kas šajā valstī valda jau ilgus gadus, tomēr vairāk sliecos domāt, ka liels nopelns ir mūsdienu veikalu kultūrai. Vairumā lielo ķēžu veikalu pārdod jau iepriekš sapakotu pārtiku. Turklāt tik lielos iepakojumos, ka pat triju cilvēku ģimene to nevar vienā reizē izlietot, nemaz nerunājot par mazāku skaitu ēdāju. Skābo krējumu mazākā iepakojumā nekā puslitrs velti meklēt, retumis dabūjams piens puslitra pakā, turklāt faktiski par litra cenu. Arī maizi nevar nopirkt tā, lai pietiktu vienam vai diviem ēdājiem. Tas pats sakāms par dārzeņiem un augļiem. Tāpēc arī nebrīnos, ka tik daudz pārtikas nonāk atkritumos.
Taisnības labad jāsaka, ka tā nav dāņu problēma vien. Visticamāk, tā ir vairumā patērētāju kultūras pārņemto valstu. Tā spriežu arī tāpēc, ka manis iecienītās britu TV pavāres Naidželas Lovsones pavārgrāmatās ar katru reizi parādās arvien vairāk iedrošinošu piebilžu, ko iesākt ar ēdiena pārpalikumiem.