Nedaudz vairāk kā pēc diviem mēnešiem - 2. oktobrī - ar cerībām uz progresīvām pārmaiņām Latvijā tiks vēlēti 100 tautas priekšstāvji. Partiju un kandidātu darbi parāda, ko no viņiem varam sagaidīt pēc 10. Saeimas vēlēšanām. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicina katru Latvijas pilsoni uzņemties atbildību, izsvērt savu viedokli un doties vēlēt, jo politiskā atbildība nav iespējama, ja vēlētājs to nepieprasa!
Šī gada 22. maijā notika LIZDA V kongress, kura delegāti pārstāvēja vairāk nekā 34 tūkstošus izglītības un zinātnes nozarē strādājošo, studējošo, pensionāru un individuālā darba darītāju. Balstoties uz kongresā pieņemto rezolūciju, LIZDA ir iezīmējusi situāciju par izglītību un zinātni Latvijā, kāda tā varētu būt tuvāko četru gadu laikā.
LIZDA no 10. Saeimas sagaida iepriekšējās Saeimas darba izvērtējumu izglītības un zinātnes jomā, nodrošinot iesākto lietu kvalitatīvu pēctecību un institucionālo atmiņu. Vēlams īstenot ciešāku sadarbību izglītības sistēmā, jo līdz šim no Saeimas puses ir sagaidīta vienaldzīga pozīcija - «Jums ir tiesības piedalīties!», nevis atvērts aicinājums. Daudz ciešāka sadarbība izveidotos, ja Saeima reāli iesaistītu organizācijas konkrētu jautājumu risināšanā.
Uzskatām, ka deputāts nav izpildījis savu pienākumu, ja pirms balsošanas pogas nospiešanas viņš nav detalizēti izvērtējis savu lēmumu. Likumdošanā ir jānodrošina sistemātiskums un nevajadzētu būt biežai praksei, ka pēc likuma pieņemšanas uzreiz ir nepieciešami tā grozījumi. Turklāt likumdošanai vajadzētu būt saskaņotai, piemēram, Augstākās izglītības likumam jābūt saskaņā ar Profesionālās izglītības likumu.
LIZDA no jaunā Saeimas deputātu sasaukuma sagaida profesionālas valdības izveidošanu, kas spētu izglītības attīstību balstīt uz rūpīgu analīzi un valsts budžeta finansējumu izglītības un zinātnes nozarei nevis neapdomīgi samazinātu, bet gan palielinātu. Valsts budžeta projekta izstrādē jāiesaista to sabiedrības grupu pārstāvji, kuru nākotne ir tieši atkarīga no atbilstošo pārmaiņu nodrošināšanas, lai, piemēram, valstī tiktu īstenota tāda nodokļu politika, kas stimulē darba devējus veidot prakses vietas studējošiem.
LIZDA kopīgā darbā ar jauno Saeimu un valdību centīsies panākt, lai izdienas pensiju pretendentu lokā tiktu iekļauti arī pedagogi, tiem atļaujot pensionēties priekšlaikus no 60 gadiem un agrāk, ja sasniegts 30 gadu pedagoģiskā darba stāžs.
Izglītības un zinātnes nozarē arodbiedrība no 10. Saeimas sagaida, ka tiks īstenota tāda izglītības iestāžu darbinieku darba samaksas sistēma, kas par līdzvērtīgas kvalifikācijas darbu nodrošina samērojamu atalgojumu, arī pirmsskolā un zinātnē. Šobrīd pedagogs ar augstāko pedagoģisko izglītību par vienu likmi (21 stundu) saņem neto algu Ls 177, savukārt jurista palīgs vidēji mēnesī saņem neto algu Ls 345.