Lija Strašuna
Ja līdzšinējās tendences turpinās, jau divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits būs mazāks par diviem miljoniem. Tas prasa steidzamu un izlēmīgu rīcību no valsts puses. Vai nu tagad, vai būs par vēlu.
Jau ilgstoši esam runājuši par reformu nepieciešamību, bet darīts vēl ir maz. Pirmkārt, jāatzīst, ka administratīvi teritoriālā reforma ir izgāzusies. Novadi ar pusotru tūkstoti iedzīvotāju vairumā gadījumu nevar būt pietiekami efektīvi resursu izlietošanas ziņā un piesaistīt investorus darba vietu radīšanai. Jāveido mazāks administratīvo vienību skaits, panākot lielāku finanšu un iedzīvotāju fizisko resursu koncentrāciju.Otrkārt, pensiju un sociālās sistēmas ilgtspēja - pensijas vecuma palielināšana no 2014. gada ir neizbēgama. Nepietiek arī ar esošajiem nodarbinātības veicināšanas pasākumiem - ir veiksmīgāk jāatbalsta jaunu darba vietu radīšana un tādējādi, iespējams, arī daļas emigrējušo atgriešanās, jāuzlabo izglītības sistēmas kvalitāte un efektivitāte (t. sk. veicinot arī bezdarbnieku pārkvalifikāciju).
Mihails Hazans
LU ekonometrijas profesors
Iedzīvotāju skaits gandrīz precīzi sakrīt ar to, ko prognozēju jau septembrī, atšķirība ir par aptuveni desmit tūkstošiem.
Dati par to, ka Rīgā un Pierīgā dzīvo puse Latvijas iedzīvotāju, vairāk vai mazāk sakrīt ar to, kas arī agrāk ir oficiāli teikts. Redzams, ka iedzīvotāju koncentrācija ap Rīgu turpinās, lai arī varbūt ne tik izteikti kā agrāk, jo bieži vien iedzīvotāji no Latgales, Vidzemes un citiem reģioniem uz ārvalstīm dzīvot dodas bez šī starpposma.
Vērā ņemamas ir arī etniskās struktūras izmaiņas. Iepriekš skaitījās, ka latviešu īpatsvars ir 59%, tagad uzrakstīts, ka 62%. Tas atbilst manam aprēķinam, ka tieši nelatviešu vidū emigrācija ir bijusi intensīvāka, un arī dzimstības rādītāji latviešu starpā bijuši nedaudz augstāki.
Pēteris Zvidriņš
LU EVF Statistikas un demogrāfijas katedras vadītājs
Latvijas «izmiršana» visaktīvāk notiek tieši pēdējos gados, īpaši pēc iestāšanās ES. Ja skatāmies iepriekšējo skaitīšanu datus, tad Padomju Savienības laikā bija iedzīvotāju skaita pieaugums, bet kopš 1989. gada esam zaudējuši gandrīz precīzi 600 000 cilvēku. Jāuzsver, ka starptautiskās migrācijas saldo negatīvā bilance aizvadītajā desmitgadē ir sešreiz lielāka par oficiālo CSP statistiku, kas publiskota iepriekš. Arī pašai CSP to tagad ir nācies atzīt, jo rezultātos norādīts, ka iedzīvotāju skaits samazinājies par 309 tūkstošiem, un tikai 119 tūkstoši no tiem mirstības/dzimstības negatīvās attiecības dēļ. Pārējie 190 tūkstoši migrācijas dēļ. Mans priekšlikums būtu, ka CSP kopā ar Ekonomikas ministriju būtu jāmaina kārtība migrācijas uzskaites jomā. Citādi pēc tautas skaitīšanas ar katru mēnesi oficiālās statistikas un reālās situācijas atšķirības atkal pieaug.