Laikmetīgajā Latvijas galvaspilsētā koka Rīgas ideju balsta trīs vaļi - Kalnciema iela, Ķīpsala un Mūrnieku iela. Tiem ir arī trīs skābekļa spilveni jeb valsts, privāto uzņēmēju un pašvaldības finansējums. Aizsardzības juridiskajam statusam nav tik lielas nozīmes, kā dažkārt šķiet. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ir daudz ēku un pat teritoriju, bet maz reāli saglabātu un sakoptu ēku. Zīmīgi, ka ne visi minētie vaļi ir īpaši aizsargāti, divi no tiem atrodas tikai Rīgas vēsturiskā centra, kas ir UNESCO pasaules kultūras mantojuma saraksta vieta, t.s. buferzonā.
Brāļu Dambergu komūna
Privātās iniciatīvas modeļa realizāciju 2004.gadā sāka Kārlis un Mārtiņš Dambergi sadarbībā ar arhitekti Lieni Griezīti. Teritorija ir Kalnciema ielas koka ēku ansambļa sastāvdaļa, kas par valsts aizsargātu pieminekli kļuva tikai pēc veco ēku renovācijas, kas pierādīja to dzīvotspēju. Uzņēmējdarbību Dambergi sāka ar otrreiz izmantotu koka grīdu ražotni, kas pārauga koka māju pirkšanas un atjaunošanas darbībā.
Ielas atjaunošanas projektu Rīgas domei 2002.gadā ierosināja nevalstiskā organizācija Latvia Nostra, bet pozitīvs pavērsiens ieilgušajā atjaunošanas stagnācijas procesā notika, pateicoties NATO samitam Rīgā 2006.gada novembrī. Pirms šī svarīgā notikuma tika dots nozīmīgs valsts finansējums, jo augsto viesu eskorts no starptautiskās lidostas nevarēja nokļūt centrā, nebraucot gar Kalnciema ielas kocenēm, kuras tolaik bija ļoti bēdīgā stāvoklī.
Tagad Kalnciema ielas komūna jau ir dzīvesveids, kas magnētiski pievelk, iesaista domubiedrus un pulcina līdzīgi domājošus cilvēkus māju apdzīvošanai: Baltic craft, Lienes Griezītes studija, Ilzes Liepiņas birojs AXIS, tekstila salons Inch1961, dizaina salons LOLOT, Excelsior. Zaļās mājas komūnas darba kārtībā ir savas ēdnīcas projekts, un projekta organiska sastāvdaļa ir zaļie tirdziņi, kur sezonā pieejama vietējā godprātīgi audzētā pārtika.
Ķīpsalas kolekcija
Arhitekte Zaiga Gaile un uzņēmējs Māris Gailis ar domubiedriem sava privātas iniciatīvas modeļa realizāciju sāka 1997.gadā. Desmit gados Pārdaugavas vecais zvejnieku ciems ar lielisku skatu uz Vecrīgas torņiem un dažās minūtēs sasniedzamu pilsētas centru no aizmirstas nomales ir kļuvis par pievilcīgu, lai gan ļoti dārgu dzīves vietu, kuru vaiņago Ģipša fabrikas dzīvojamais kvartāls ar restorānu, āra terasi un jahtu piestātni. Ķīpsalas koka māju kolekcijas apskate, pastaigājoties pa Balasta dambi, veidojas par iecienītu izklaidi.
Ķīpsalā ir atjaunotas septiņas koka mājas, divas pārvietotas no Rīgas centra, ir īstenota internacionālās skolas rekonstrukcija ar modernu piebūvi koka konstrukcijās un procesā atrodas divu strādnieku baraku rekonstrukcija, Žaņa Lipkes memoriālais muzejs, kā arī t.s. ķīniešu mājas pārvietošanas projekts Ogļu ielā. Uzdevums - piemērot vecās ēkas visaugstākā dzīves komforta prasībām, kas pieprasa veidot piebūves grunts aizmugurē un sānos, iesaistot pazemes un bēniņu stāvus.
Mūrnieku iela
Grīziņkalna Vārnu ielas republikas nomalē, kvartālā starp Matīsa un Lienes ielu, ir meklējama Mūrnieku iela, kuras atveseļošanas projektu Latgales priekšpilsētas izpilddirekcija sāka 2003.gadā. Lai gan izdevumu lauvas tiesu segusi pašvaldība - renovējot ielu un inženierkomunikācijas -, jāatzīmē gan ēku, gan dzīvokļu īpašnieku līdzekļu piesaiste, kā arī īrnieku līdzdalība pagalmu teritorijas labiekārtošanā.
Viens Latgales priekšpilsētas izpilddirektora Dmitrija Pavlova mērķis nav piepildīts - tas ir koka ēku renovācijas centrs Krāsotāju ielā 12. Tā būtu vieta, kur saņemt informāciju par raksturīgiem ēkas defektiem, kā arī to renovācijas iespējām un metodēm, specifiskiem instrumentiem un materiāliem. Turpat būtu vieta meistardarbnīcām un autentisku koka ēku detaļu paraugiem.
Koka ēkas un koki
Kocenes biedrojas ar dzīvajiem kokiem, un iemesls šai simbiozei ir vienkāršs - divstāvu koka ēku pagalmos iekrīt vairāk saules staru nekā starp daudzstāvu īres namu kazarmām. Vasaras karstumā ar baudu varam nolūkoties uz zaļo krāsu pelēko ēku rindā. Pavasarī kokam ir cita un rudenī būs cita krāsa. Pat pretuguns mūrim šajā lietu kombinācijā atrodas sava loma - tas kalpo kā fons mainīgās koka lapotnes un zaru grafiskā raksta projekcijām.
Ieguvums dažādas apbūves līdzāspastāvēšanai ir vide jeb millieu, tas grūti aprakstāmais īpašību mikslis, kas mūsdienās tiek vērtēts arvien augstāk. Tas nozīmē mazāk cilvēku, trokšņa, putekļu, auto, atkritumu, patērētās enerģijas un citu ar cilvēku blīvumu saistītu matemātisko rādītāju. Vienlaikus - vairāk skābekļa un brīvas elpas, romantisku klusu stūrīšu, atmiņas par veco pilsētu un vēl citu sociāli psiholoģisko rādītāju.
Pēdējā gadu desmitā Rīgā vecās koka mājas tiek atjaunotas arvien vairāk, un paralēli šim procesam arvien biežāk ir vērojami modernas koka arhitektūras meklējumi vēsturiskās vides kontekstā. Apbūves noteikumi gruntsgabalā ar koka apbūvi izvirza prasības, vai nu saglabāt esošo koka māju un to atjaunot vai celt vietā jaunu, ievērojot vietas mērogu un vēsturiskās arhitektūras kontekstu.
Koka apbūves saglabāšanas, atjaunošanas un pārbūves procesa trīs veidi redzami izstādē Rīgas koka arhitektūra, kas domes vestibilā apskatāma no 15. līdz 29. maijam. Izstādes autori zīmē nākotnes vīzijas, uzskatot, ka «priekšpilsētas ir vēsturiski izveidojušies ideāli dārza pilsētas modeļi līdzsvarotai sabiedrības attīstībai.» Pašvaldībai ir jāizmanto iespējas uzlabot rīdzinieku dzīves kvalitāti nākotnē, ieguldot līdzekļus koka Rīgā.