Iļja Poļakovs (24)
Tīri matemātiski pārim divi bērni ir minimālā programma. Ja mērķis ir padarīt dzimtu skaitliski kuplāku, tad minimālais bērnu skaits ģimenē ir trīs. Apzināmies, ka lielākā vecumā dzemdības mēdz būt grūtākas nekā jaunībā, tāpēc atlikt ģimenes pieaugumu uz vēlāku laiku ir savā ziņā mazohisms. Domāju, katra cilvēka sapnis ir dzīvot tā, lai pēc sevis atstātu paliekošas pēdas pasaulē. Grūti iedomāties tam piemērotāku iespēju kā bērnu radīšana. Būtiska loma ir arī vērtību sistēmai: gan reliģiskajā, gan ētiskajā ziņā. Nesaprotu un nevēlos saprast tos, kas aizbildinās ar nepietiekamu peļņu. Kāds minēja, ka bērnu var sākt plānot, ja ikmēneša ienākumi ir tūkstoš latu. Man nav ne puses no tā, bet ir divi bērni, un nesūdzos, ka viņiem kaut kā trūktu.
Armands Sametis (25)
Dienas žurnālists, divi bērni
Pieaugot pirmajam bērnam, bija sajūta, ka viņam vajadzīgs rotaļu biedrs. Ar sievu spriedām, ka ģimenē drīzāk dotu priekšroku vairāk nekā vienam bērnam. To noteica tas, ka arī paši augām ģimenēs ar brāļiem, un līdzīgi ir līdzās esošajiem radiem. Ja vēl vecvecāki nepārtraukti apgalvo, ka bez brāļiem vai māsām bērni izaugot pārāk izlutināti... Tā kā negribējām, lai bērniem būtu pārlieku liela gadu starpība, par katru cenu necentāmies izvairīties no otrās grūtniecības. Audzināt otro atvasi zināmā mērā ir vieglāk, jo ir pieredze un iemaņas, un arī īsāka rinda tikšanai bērnudārzā, kas nav mazsvarīgi. Nepētījām ekonomisko situāciju, jo tas, manuprāt, ir tikai aizbildinājums tiem, kuri kādu citu iemeslu dēļ nevēlas bērnus.
Diāna Druķe
Žurnāla Una datorgrafiķe, trīs bērni
Šķiet, vēlme pēc bērniem vai nu ir, vai nu nav. Man vienmēr tā ir bijusi. Bērni taču ir tāds jaukums, gan mazi ar saviem mazajiem niķīšiem, gan lieli ar saviem lielajiem niķiem. Es ģimenē biju vienīgais bērns, tādēļ arī skaitlis trīs attiecībā uz bērniem likās ļoti daudz. Bet vairāk par skaitli trīs gan es apbrīnoju! Man šķiet, ka jautājumā par bērniem materiālā puse tikai tāda attaisnošanās vien ir. Un it sevišķi šodien ir tādas iespējas - agrāk pat tādu māmiņalgu nebija. Vairāk ir bail no tā, ka kļūsti piesiets pie mājas, laika trūkums, negulētas naktis, nav vairs tā klusuma un miera. Bet tam pretim ir bezgala daudz superīgu lietu. Vieglāk man ir pastāstīt par baudu visu dienu sēdēt dārzā un rakt. Man pērn izauga liels ķirbis un divi ļoti skaisti arbūzi!