Lai arī sākotnēji bija plānots iecelt EK prezidentu jau pirmajā EP sesijā jūlija vidū un kā vienīgais reālais kandidāts tika minēts līdzšinējais komisijas vadītājs Žozē Manuels Barrozo, situāciju sarežģījušas parlamenta politisko grupu nesaskaņas šajā jautājumā. «Mēs esam runājuši ar vairākiem politisko partiju grupu līderiem, un jūlijā Eiropas Parlaments nepieņems lēmumu par Barrozo kungu,» nedēļas nogalē paziņoja ES prezidējošās valsts Zviedrijas premjers Frederiks Reinfelds.
Pagaidām Ž.M.Barrozo nav parādījies cits sāncensis, taču viņu atbalstošajai Eiropas Tautas partijai - lielākajai grupai EP - nav pietiekami daudz atbalstītāju, lai balsojumu nodrošinātu. Sociāldemokrātu, liberāļu un zaļo grupas paziņojušas, ka vēlas no Ž.M.Barrozo saņemt skaidrāku redzējumu nākamajiem pieciem darbības gadiem. Tas nozīmē, ka, visticamākais, balsojums tiks atlikts līdz oktobrim, kad Īrijā paredzēts referendums par Lisabonas līgumu. Politikas novērotāji norāda, ka tad politiskā tirgošanās par amatiem tikai saasināsies, jo pēc līguma stāšanās spēkā būs jāieceļ arī ES ārlietu ministrs un prezidents.
Tā kā pagaidām nav pavisam drošas pārliecības, ka Ž.M.Barrozo saglabās savu amatu, arī neformālas sarunas par kandidatūrām uz komisāru krēsliem un pārraugāmajām sfērām uz brīdi apsīks. V.Dombrovskis pagaidām nevienu kandidātu oficiāli nevirzīs. «Taču viņš skaidri pateiks, ka viņa kandidāte ir Solvita Āboltiņa,» saka premjera preses sekretāre Līga Krapāne. «Iespējams, pirmdien koalīcijas padomē tiks apspriesti kandidāti un viens no tiem tiks izvirzīts iekšpolitiski,» piebilst V.Dombrovska padomniece ES jautājumos Elīna Melngaile.
Tas nozīmē, ka vēl vairākus mēnešus var turpināties spekulācijas par to, vai S.Āboltiņa ir piemērotākā kandidāte šim amatam. Politiķi neoficiālās sarunās kā vienu no lielākajiem viņas trūkumiem minējuši nepietiekamās angļu valodas zināšanas, kas varētu apgrūtināt saziņu ar kolēģiem EK. «Strādājot Ārlietu ministrijā, nemaz nebija iespējams nezināt un nelietot angļu valodu,» saka S.Āboltiņa, kura ilgāku laiku vadīja ministrijas Konsulāro departamentu.
Tiesa, joprojām nav skaidrs, vai visi koalīcijas partneri grasās atbalstīt S.Āboltiņu. Savu neitralitāti šajā jautājumā uzsver Valsts prezidents Valdis Zatlers. Tajā pašā laikā, kā atzīst viņa aprindu cilvēki, V.Zatlers sagaidītu, lai pirms oficiālas izvirzīšanas arī ar viņu tiktu saskaņots komisāra kandidāts.
Ņemot vērā neskaidrību par to, kas rudenī būs pie ES izpildvaras stūres, ir iespēja, ka korekcijas tiek ieviestas arī Latvijas kandidātu sarakstā un, iespējams, būs jāsāk meklēt jauni kandidāti. Kā viena no alternatīvām politiskajiem kandidātiem ir minēta augstu amatu ES Statistikas birojā ieņemošā Inna Šteinbuka.