Savukārt Rīgas pašvaldības SIA Rīgas ūdens lēš, ka rīdzinieku izdevumi par ūdensapgādi tiešo maksājumu gadījumā varētu pieaugt pat par trešdaļu. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa uzskata, ka Saeimas vasarā atbalstītie grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā neatrisināšot arī parādnieku problēmu: «Mūsu ēkas ir būvētas pēc principa, ka ūdeni atslēgt tikai vienam dzīvoklim nav iespējams, tāpēc ir vienalga, kādu norēķinu sistēmu mēs izvēlēsimies, - ja ūdens tiks atslēgts par parādiem, tas vienalga tiks atslēgts visai ēkai.»
Ūdeni atslēgt var
Tam kategoriski nepiekrīt grozījumu virzītājs Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC): «Vienam dzīvoklim nevar atslēgt siltumapgādi, bet ūdeni gan var! Grozījumu ieviešanas laikā saskārāmies ar lielu komunālo pakalpojumu sniedzēju lobiju, jo viņi pieraduši tikai saņemt naudu un nevēlas nopūlēties ar rēķinu izrakstīšanu vai parādu piedziņu. Tas visu laiku bijis namu apsaimniekotāju ziņā, par ko viņi no komunālo pakalpojumu uzņēmumiem nesaņēma nevienu santīmu. Tas viss arī līdz šim bijis uz iedzīvotāju pleciem, tāpēc arguments, ka iedzīvotājiem tiešo maksājumu dēļ paaugstināsies tarifi, ir uzpūsts.»
Arī Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis uzskata, ka lielu atšķirību savos naudas makos dzīvokļu īpašnieki nejutīs, jo arī namu apsaimniekotāji iekasē starpniecības maksu par rēķinu administrēšanu. S. Dolgopolovs norāda, ka komunālo pakalpojumu sniedzējiem nāktos vien paplašināt esošās datubāzes, savukārt ūdens piegādes uzņēmumiem - arī organizēt skaitītāju rādījumu centralizētu nolasīšanu, tādējādi iedzīvotājiem vairs nebūtu pamata bažīties, vai kāds negodprātīgs apsaimniekotājs nešmaucas. Tieši dzīvokļu īpašnieku pasargāšana no negodīgiem apsaimniekotājiem ir likuma grozījumu galvenais mērķis. Arī paši namu apsaimniekotāji atzīst, ka daļa iedzīvotāju lielos parādos iekūlušies negodprātīgu pārvaldnieku dēļ, kas par pakalpojumiem saņemto naudu nav pārskaitījuši to sniedzējiem, taču pēc tam, kad ēku pārņēmis jauns apsaimniekotājs, nevēlas vai nespēj atļauties rēķinus samaksāt otrreiz. Ģ. Beikmanis piebilst, ka tiešie maksājumi likvidētu absurdo kārtību, ka komunālo parādu problēma gulstas uz kaimiņu, nevis «komunāļu» pleciem.
Savukārt D. Kalniņa pauž viedokli, ka SIA Rīgas ūdens pienākums ir piegādāt ūdeni, nevis organizēt parādu atmaksu: «Protams, nevienam negribas risināt šīs sāpīgās parādu problēmas, bet tas ir jādara apsaimniekotājam - uz to viņam ir pilnvaras, un tam viņam ir paredzēta nauda.»
Vairāki rēķini
Vienīgais trūkums tiešo norēķinu gadījumā dzīvokļu īpašniekiem būtu tas, ka vienota rēķina vietā viņi saņemtu vairākus. Savukārt komunālo pakalpojumu sniedzējiem jaunā kārtība sagādātu daudz vairāk raižu - bez rēķinu administrēšanas sistēmu ieviešanas viņiem būtu jāalgo arī papildu juristi savu interešu pārstāvniecībai parādu piedziņas procesos. Ģ. Beikmanis skaidro, ka šobrīd individuālo parādnieku lietas tiesās tiek skatītas vienoti pēc apsaimniekotāja iesniegtā rēķina, taču pārmaiņu gadījumā tas notiktu par katru pozīciju atsevišķi. «Parādniekiem raksturīgi nemaksāt ne par vienu pakalpojumu, tāpēc parāds uzkrājas vienlaikus gan par siltumenerģiju, gan ūdeni, gāzi un apsaimniekošanu,» novērojis LNPAA valdes priekšsēdētājs.
Paredzēts, ka grozījumi spēkā stāsies janvāra vidū, bet tajos būs noteikts pusotra gada pārejas periods, kura laikā dzīvokļu īpašniekiem jāizvēlas, kā norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem, - tiešā veidā ar to sniedzējiem vai izmantojot namu pārvaldnieku pakalpojumus. Izmaiņas attiecas uz maksu par apkuri, ūdeni un kanalizāciju, atkritumu izvešanas pakalpojumiem un koplietošanas vajadzībām paredzētās elektroenerģijas nodrošināšanu dzīvojamai mājai, par ko līdz šim ticis saņemts vienots - nama pārvaldnieka sagatavots - rēķins. Pārejas periodu veidos trīs posmi - līdz pavasarim visi iepriekš minēto komunālo pakalpojumu sniedzēji sagatavos piedāvājumus par turpmāko norēķinu kārtību un iespējamo komisijas maksu un informēs par to savus klientus. Tālāk stafeti pārņems namu pārvaldnieki, kas organizēs iedzīvotāju kopsapulces, kurās viņi balsojot izlems - turpināt izmantot starpniecības pakalpojumus vai maksāt tieši. Paredzēts, ka izmaiņu gadījumā jaunā kārtība spēkā stāsies no nākamā gada sākuma.