septembrim, kas nozīmē, ka deputāti likumu 2. lasījumā atsāks skatīt tikai rudenī. Saeima nepiekrita nacionālās apvienības _Visu Latvijai!-_TB/LNNK ierosinājumam priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt līdz 1. maijam, projektu sadalot, lai ātri atrisinātu dubultpilsonības jautājumu. Strīdīgos priekšlikumus, par kuriem paredzamas ilgas diskusijas, VL-TB/LNNK ieteica skatīt atsevišķi, bet neguva atbalstu.
Saeima atbalstīja Vienotības iesniegtos grozījumus Pilsonības likumā. Juridiskā komisija vispirms bija saņēmusi VL-TB/LNNK grozījumus šajā likumā, taču nacionālā apvienība neizmantoja iespēju lūgt Saeimu izteikt attieksmi arī par tās projektu, jo tās mērķis ir tāds pats kā Vienotībai - pieļaut dubultpilsonību kā izņēmumu, lai saikni ar Latviju saglabātu cilvēki, kuri okupācijas dēļ pameta Latviju vai kuri izbraukuši no Latvijas pēc neatkarības atjaunošanas. Ar līdzīgu motivāciju Saeimā ir iesniegti arī Valsts prezidenta Valda Zatlera priekšlikumi Pilsonības likumā, taču prezidents aicina piešķirt pilsonību arī pēc 1991. gada 21. augusta Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem, kuru abiem vecākiem tagad ir jāraksta iesniegums. Šis priekšlikums var izraisīt plašākas diskusijas, tāpat kā piedāvājums dot iespēju pretendēt uz dubultpilsonību arī austrumu latviešiem. Tie, kuri ir bijuši Latvijas pilsoņi līdz 1940. gadam, un viņu pēcnācēji, jau var saskaņā ar iesniegto redakciju pretendēt uz Latvijas pilsonību. Savukārt Saskaņas centrs varētu rosināt tādas iespējas paredzēt arī tiem, kuri aizbraukuši strādāt uz Krieviju. Tiesa, dubultpilsonību neparedz Krievijas likums. Lai visus ierosinājumus apkopotu un sagatavotu vienu projektu, Juridiskā komisija ir iecerējusi izveidot apakškomisiju.