Tomēr nosaukumu Skrīveru Gotiņa izmanto arī uzņēmums Skrīveru saldumi, kurš arīdzan izveidots Skrīveros - 2005. gadā, gadu pēc SPK darbības pārtraukšanas. Skrīveru saldumu īpašniece Iveta Audziša saņēmusi Skrīveru novada domes atbalstu un vērsusies Patentu valdē ar lūgumu reģistrēt preču zīmi Skrīveru Gotiņa.
«Vārdu salikums Skrīveru Gotiņa nedrīkst piederēt nevienam citam,» pret Skrīveru saldumu vēlmi reģistrēt šādu preču zīmi iebilst A. Lūsis, kurš solās cīnīties, lai tas nenotiktu.
Grib atjaunot ražotni
SPK ēkas, kuras kopš 2004. gadā notikušās darbības pārtraukšanas stāvējušas dīkstāvē, laikazobs nav saudzējis. Ieejot leģendārā piena kombināta teritorijā, jāiet garām ēkai - bijušajam spirta brūzim -, kas sākusi jau drupt. «Man būtu lielāks prieks jūs sagaidīt, kad ēka būs atjaunota, bet remontdarbi vēl nav pabeigti,» Dienai saka A. Lūsis.
«Tieši te ir pirmā vieta Latvijā, kur sāka ražot konfektes Gotiņa,» izrādot savulaik novārtā palikušo ražotnes ēku, kas pamazām atgūst otro elpu, stāsta Aigars Lūsis un teic, ka ne tikai pati gotiņas garša, bet arī viss ražošanas komplekss ir daļa no viņa bērnības un viņš te atgriežas jau trešo reizi. «Mamma te strādāja par konfekšu tinēju, atceros, ka bērnībā skraidīju pa ražošanas teritoriju, tā bija pirmā reize, kad te iegriezos. Otro reizi atgriezos, kad iestājos galdniecības profesionāli tehniskajā vidusskolā un man vajadzēja prakses vietu. Un trešā reize - 2011. gadā, kad iegādājos SPK, un šoreiz tik ātri prom netaisos aiziet,» stāsta uzņēmējs un atklāj, ka vēlas, lai nākotnē Skrīveru gotiņa tiek ražota savā vēsturiskajā vietā: «Gribam atjaunot SPK ēku, veidot atvērtā tipa ražotni un izveidot muzeju.»
Patlaban SPK ražotās konfektes, kas top mājražošanas apstākļos un ir nopērkamas, piemēram, Rīgā, Kalnciema ielas tirdziņā, tiek gatavotas pēc «īstās, SPK veidotās metodes», apgalvo ražotājs un skaidro: «Vārām konfektes no iebiezinātā piena, ko pērkam no Lietuvas ražotājiem, jo Rēzeknē to vairs neražo. Pērkam cukurbiešu cukuru! Izejvielas dārgas, bet konfekte garšīga! Tās realizācijas termiņš gan nav liels - apmēram viens mēnesis.»
Īstā recepte
Skrīveru saldumu pārstāvji atteicās Dienai sniegt skaidrojumu par izveidojušos situāciju, I. Audziša vienīgi e-pastā atsūtīja vēstuli, apgalvojot, ka izklāsta «patiesību par Skrīveru Gotiņu». Arī Skrīveru saldumu īpašniece norāda, ka konfektes Gotiņa recepte nāk no tās ražošanas pirmsākumiem - «vārīta no svaiga piena, un šī recepte ir spēkā uzņēmumā Skrīveru saldumi». Vēstulē tiek atgādināts, ka uzņēmums Skrīveru saldumi Skrīveros dibināts 2005. gadā, jo gadu iepriekš SPK pārtrauca darbību, atlaižot visus darbiniekus. Uzzinot šo faktu, SIA Dimdiņi īpašnieki Iveta un Normunds Audziši, kuriem jau bija gotiņkonfekšu ražotne Lizumā, nolēma paplašināt Gotiņu ražošanu un izveidot uzņēmumu Skrīveros, pieņemot darbā bijušos SPK darbiniekus. Ražotne tika ierīkota, izremontējot bijušās pienotavas un siera ražotnes ēkas.
«Cilvēki būtu sen izklīduši, meklējot jaunas darba iespējas, un Skrīveri būtu zaudējuši konfekšu Gotiņa ražošanas vietas statusu, ja uzņēmums Skrīveru saldumi nebūtu tik ātri reaģējis, izveidojis un atjaunojis ražošanu tieši Skrīveros, nezaudējot pašu lielāko vērtību - profesionālus cilvēkus, šī aroda pratējus,» teikts Ivetas un Normunda Audzišu e-vēstulē. Viņi arī norāda, ka no 2005. gada tiek ražota konfekte ar nosaukumu Skrīveru Gotiņa, bet līdz 2004. gadam ražošanā tika lietots nosaukums Piena konfekte - Konfekte Gotiņa.
Kura ir īstā gotiņa? A. Lūsis atbild, ka ikviens mājās var ražot savu gotiņu, jo recepte neesot sarežģīta, galvenais ir sastāvdaļas un ražošanas tehnoloģija.
«Mēs konfekšu ražošanu gribam saglabāt mazos apjomos, jo tikai tā varu garantēt, ka gotiņai būs kvalitāte. Mazā ražotnē pats piedalos visos procesos un varu garantēt, ka tiešām konfekte būs tāda, kādu vēlos. Ja būs liela ražotne, tad būs liels haoss, un būs grūti izsekot produkta kvalitātei. SPK gotiņa no Skrīveru saldumu ražotās atšķiras ar garšu, jo konfekti veidojam pēc savas receptes,» skaidro A. Lūsis, uzsverot, ka uzņēmums Skrīveru saldumi viņa uzņēmumam nav konkurents, jo, viņaprāt, visu izšķirs pircējs. «Uzskatu, ka divi ražotāji var pastāvēt līdzās,» saka uzņēmējs, norādot, ka ir gan sarūgtināts par to, ka Skrīveru novada dome atbalsta tikai vienu uzņēmumu un «par to mēs netikām brīdināti».
Savukārt dome lēmumu atbalstīt Skrīveru saldumus skaidro ar vēlmi palīdzēt katram uzņēmumam, kas vēlas popularizēt Skrīveru vārdu.
Pircēji apjūk
Pieteikums reģistrēt preču zīmi Skrīveru Gotiņa Latvijas Patentu valdē (PV) patiesi ir saņemts no abiem ražotājiem, apstiprina PV pārstāve Dace Liberte un norāda, lai reģistrētu preču zīmi, pašvaldības lēmums nav nepieciešams. Viņa skaidro, ka gotiņkonfektes ražo ne tikai Skrīveros, bet arī citviet, un, ja tiek runāts par ražošanas vietu, tad katram ražotājam ir tiesības tādu norādīt, bet, preču zīmi reģistrējot, tiekot ņemti vērā vairāki aspekti, piemēram, kas izveidojis nosaukumu, produkta nosaukuma iemantotā slava un nozīme. Strīdi par preču zīmēm PV gadoties ik pa laikam, norāda D. Liberte, un to izskatīšana ir lēns process.
«Šādi strīdi ir pasaules prakse, kad atsevišķi uzņēmēji mēģina izmantot preču zīmes, kas ieguvušas atpazīstamību, lai palielinātu savas iespējas,» skaidro SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Savukārt uzņēmēja, Skrīveru Mājas saldējuma īpašniece Lelde Sotniece skaidro, ka, lai gan pārtikas produkta dzīvotspēju nosaka pircējs un viņa garšas izjūta, tomēr vienādu vai līdzīgu preču zīmju lietošana atstāj negatīvu iespaidu, jo nav saprotams, kura īstā un kura neīstā gotiņa. «Mēs jau astoņus gadus ražojam Skrīveru Mājas saldējumu, bet pirms trim gadiem tepat, Skrīveros, uzradās saldējuma ražotāji ar nosaukumu Īsts Skrīveru mājas saldējums, un tas patiesi jauc patērētājam galvu,» piebilst uzņēmēja.