Viņa vietā deleģēts parlamentārais sekretārs Rolands Broks. Ministre uzskata, ka ierēdnim ir jāatbild par administratīviem jautājumiem, nevis jāsniedz politiski paziņojumi, jo par politiskiem lēmumiem atbild ministrs, informē ministres preses sekretāre Agnese Korbe.
M.Gruškevics Dienai norādīja, ka viņa Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē minētie skaitļi sakrīt ar pedagogu arodbiedrības aprēķiniem, «bet politisku iemeslu dēļ ministre nav gatava to atzīt». Ar politiskajiem iemesliem, kā var noprast, domātas 6.jūnijā gaidāmās pašvaldību vēlēšanas, līdz kurām arī vietējie līderi vairās nosaukt skolas, kuras varētu nākties slēgt, lai arī pašvaldībās nojausma par to jau esot, Dienai pieļāva kāds M.Gruškevica partijas biedrs. Valsts sekretārs uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, ko viņš nekad neesot vairījies darīt.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš aģentūrai LETA atzinis, ka M.Gruškevica nosauktie skaitļi nav pārsteiguši. Arī arodbiedrības aprēķini liecina, ka, palielinot pedagogu darba likmes, darbu var zaudēt ap 11 700 vispārizglītojošo skolu pedagogu un 13 700 skolotāju kopumā. Skolotāju skaits par 2000 saruks vien uz bērnu skaita samazināšanās rēķina, bet pāriešana no 21 un 27 kontaktstundām nozīmētu, ka par 28% jāsamazinās pedagogu skaitam. Arodbiedrība iebilst šādam scenārijam, piedāvājot pedagogu darba likmes palielināšanu ne vairāk kā līdz 24 kontaktstundām nedēļā.
Ministre, kas jau trešdienas vakarā norobežojās no valsts sekretāra izteikumiem, ceturtdien sarunā ar viņu aicinājusi atbildīgi izturēties pret saviem izteikumiem, jo īpaši laikā, kad izglītības nozare ir sabiedrības uzmanības degpunktā. T.Koķe norādījusi valsts sekretāram, ka ir svarīgi «operēt ar precīziem aprēķiniem un konkrētiem termiņiem, nepaust hipotētiskas aplēses». Informācijā presei teikts, ka pašlaik iespējams pateikt, ka jaunajā mācību gadā skolotāju darba apjoms varētu sarukt par 2000 likmēm, jo 2009./2010.mācību gadā būs par aptuveni 12 000 skolēnu mazāk nekā šogad, un Latvijā uz vienu skolotāju ir vidēji seši skolēni. Vienlaikus T.Koķe akcentē, ka skolotāju pieņemšana darbā un atbrīvošana ir pašvaldības, nevis ministrijas kompetence. Pašvaldībām jau šā mācību gada sākumā, veicot virtuālo modelēšanu saistībā ar jauno finansēšanas modeli «nauda seko skolēnam», bijusi zināma summa - 294 miljoni lati - un tām bija jārēķinās ar 20% atalgojuma samazinājumu sabiedriskajā sektorā, par ko tika panākta vienošanās valdības veidošanas laikā. Līdz ar to pašvaldības jau tagad varot strādāt un rēķināt, plānojot pedagogu slodzes jaunajam mācību gadam, informē A.Korbe.
Šis nav pirmais T.Koķes un M.Gruškevica konflikts pēdējā laikā. Diena jau rakstīja, ka par vairāk nekā 40 000 latu ietekmīgā advokāta Andra Grūtupa birojs IZM izstrādājis nolikumu centralizētajam iepirkumu konkursam dabaszinātņu klašu aprīkojumam, uz ko kā izšķērdības piemēru norādīja Valsts kontrole, jo ministrijas Juridiskajā departamentā strādā desmit darbinieki. Ministre, kura par šo izvēli nebija zinājusi, lūgusi valsts sekretāru sniegt skaidrojumu par noslēgto līgumu lietderību, un «te process vēl nav beidzies,» informē A.Korbe.