Rīgas Piena kombināta pārstāve Irēna Bērziņa, jautāta, kā veidojas piena cena veikalā, skaidro, ka to nosaka piena iepirkuma cena, iepakojums, pievienotās vērtības nodoklis, pārstrādes, tirdzniecības, loģistikas un energoresursu izmaksas. Tiesa, par apjoma atlaidēm viņa nemin ne vārda. Arī Laimas saldumu ražotāja NP Foods pārstāve Rita Voronkova sarunā ar Dienu šo aspektu nemin, par cenas veidotājiem nosaucot tirgus īpatnības un produktu pozicionējumu. Tiesa, tajā pašā laikā neoficiāla informācija liecina, ka tieši NP Foods ir starp tiem uzņēmumiem, kas savulaik nespējis vienoties ar kādu mazumtirgotāju par apjoma atlaides lielumu, un uz laiku no tā plauktiem Laimas produkcija pazudusi. Tāda pieredze ir bijusi vairākiem ražotājiem, bet visskaļāk reiz izskanēja Coca-Cola izstrādājumu pazušana no Rimi veikalu plauktiem. Kurš kuram piekāpās, paliek neatbildēts.
«Apjoma atlaižu un citu atlaižu jeb bonusu piešķiršana ir normāls tirgus instruments, ja tās piešķir pārdevējs, ņemot vērā darījuma apjomu, no pircēja pretī saņemtos labumus, citus objektīvi izvērtējamus un nosakāmus ieguvumus,» skaidro Konkurences padomes preses sekretāre Inita Kabanova. Viņa stāsta, ka gadījumos, kad piegādātājs, būdams atkarīgs no mazumtirgotāja iepirkuma varas, vairs nav šo atlaižu noteikšanas iniciators vai atlaižu lielums nav adekvāts sniegtajam pakalpojumam, ir pamats uzskatīt, ka šis atlaižu instruments tiek izmantots ļaunprātīgi. Pierādīt gan to esot grūti, ja paši piegādātāji neziņo vai nesadarbojas. Tādējādi visas lietas līdz šim rosinājusi pati KP, un līdz šim pēc KP ierosinājuma sodīti mazumtirgotājs Maxima Latvija par pārmērīgi lēnu norēķināšanos ar ražotāju un Rimi Latvia par netaisnīgu atlaižu uzspiešanu uzņēmumam Valmieras piens.
Patlaban ir sākts darbs pie Tirdzniecības likuma, kas varētu iekļaut tirgotāju un piegādātāju attiecību regulēšanas normas - tiekot apkopoti abu pušu priekšlikumi par šīm normām. Konkurences likumā nekādi grozījumi vairs netiek paredzēti.